Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā četriniekiem Melbārža ekipāža izcīnīja piekto vietu, bet pasaules čempionātā, kas šogad risinājās Leikplesidas trasē ASV, Melbārža četrinieku ekipāža otrajā braucienā piedzīvoja kritienu un sacensības neturpināja.
Pasaules kausa noslēguma kopvērtējumā divniekiem Melbārdis ierindojās sestajā vietā. Tāpat Melbārdis šosezon triumfēja pasaules junioru čempionātā gan divnieku, gan četrinieku konkurencē.
Melbārdis intervijā «Klubam» izteicās, ka Latvijas bobsleja izlases sastāvā nav neviena rīdzinieka, bet ir vairāki puiši no Latgales. «Mēs jau saņemam arī algu. Daudzi sportisti, kuriem bija potenciāls, ir aizgājuši, jo LBF nevar visus nodrošināt. Pirms gada saņēmu 1000 latu mēnesī, un tāda pati alga man ir arī šogad. Zinu, ka par tikšanu desmitniekā Starptautiskā Bobsleja federācija maksā prēmijas. Ja nekas nav mainījies, varbūt pēc šīs sezonas beigām mēs kaut ko saņemsim.»
Melbārdis intervijā vēlreiz atgādināja, ka pirms 2010. gada Vankūveras olimpiskajām spēlēm apsvēra domu, ka sportot vairs neturpinās. «Tas vairāk bija saistīts ar emociju zudumu, tukšumu. Tajā brīdī komandā nebija tā labākā gaisotne. Iespaidoja arī notikumi ap Jāni Miņinu. Grūti pateikt, vai es kļūtu par pilotu arī tad, ja Miņins būtu palicis bobslejā. Neatkarīgi no Vankūverā izcīnītās vietas es būtu aizgājis. Bet tas nenozīmē, ka man bija kādas pretenzijas pret Jāni.»
Melbārdis atzina, ka viņš rēķinās ar to, ka viņam kā bobsleja pilotam pienāks emociju trūkums. «Patiesību sakot, tāds brīdis jau ir tagad. Braucu mājās no Leikplesidas un jutu, ka esmu baigi noguris. Bet tas nenozīmē, ka viss - vairs nē! Tagad man ir jauni mērķi, kurus gribu sasniegt. Kad sasniegšu, tad jau skatīsimies.»
«Uzskatu, ka tas, ka no stūmēja pārkvalificējos par pilotu, ir nenormāla veiksme. Nostrādāja vēlme, gribasspēks un enerģija turpināt iesākto. Cenšanās izmantot visu, kas tiek dots. Tiem, kuri brauca iepriekš, tādi apstākļi nav bijuši,» atzina Melbārdis. «Nevar salīdzināt sajūtas, kādas izbauda pilots, bet kādas - stūmējs. Stūmējam ir savi uzdevumi, galva lejā, neko neredzi, vējš svilpo. Sākumā, kad treneris teica - šajā vietā jāizdara tas un tas, nobraucu un pat neatcerējos, vai to izdarīju. Tagad tā virāža šķiet ilgāka. Kā pilots laukumu vari tvert plašāk un baudi pilnīgi citas sajūtas.»
«Jebkurš stūmējs jūt, ja pilots ir nervozs un ja viņam trasē nav 100 procentu pārliecības. Jāmēģina šādā situācijā savākties un neizrādīt emocijas. Bet tas noteikti nebija iemesls, kāpēc gribēju no bobsleja aiziet,» Melbārdis atgādināja, ka stūmējiem ir ļoti jāuzticas pilotam.
Melbārdis uzsvēra, ka viņam nekad nav bijusi tieksme būt līderim un noteicējam. «Man nekad nav bijusi vēlme būt izteiktākam par citiem. Vienkārši man patīk adrenalīns un tās sajūtas. Tagad visur uzsver pilota Melbārža lomu, bet tā ir komanda, kur katrs dara savu darbu. Stūmējs iestumj, bet pilotam jānobrauc.»
«Protams, man daudz devis ir tas, ka es no stūmēja kļuvu par pilotu. Attiecībā pret saviem džekiem cenšos nepieļaut kļūdas, kas citiem bijušas iepriekš. Piemēram, agrāk dažkārt ir šķitis, kāpēc tas jādara? Runa ir par dažiem sadzīviskiem sīkumiem, kad jāpastrādā ar bobu, - kaut kas jāpatīra, jāieeļļo. Tas ir nieks, ko var izdarīt viens cilvēks. Tāpēc jau nav jābrauc visiem. Es labāk pats to izdaru,» skaidro Oskars.
Kaut Melbārdis pēc dabas ir mierīgs un līdzsvarots, viņam dažreiz tomēr nākas pacelt balsi. «Ir reizes un situācijas, kad vajag kādu sapurināt. Ja esmu kļūdījies, tad pēc tam varu arī atvainoties. Un, ja esmu to izdarījis, pašam pēc tam ir prieks, ka saņēmos.»
Kā pilots Melbārdis līdz šim bobslejā sasniedzis maksimālo ātrumu 147 kilometri stundā. «Bet var arī vairāk. 2010. gada februārī, kad vēl biju stūmējs, kopā ar Miņinu olimpiskajā Vistleras trasē sasniedzām 153,03 kilometrus stundā. Iegājām vēsturē, jo tāds ātrums bobslejā vēl nebija sasniegts. Man šķiet, ka arī šobrīd ātrāk par 154 kilometriem stundā neviens nav braucis.»
Miņins Latvijas izlasi vairs nepārstāv pēc konflikta pagājušās sezonas gaitā. Līdz šim viņš neveiksmīgi centies nokārtot iespēju starptautiskajās sacensībās pārstāvēt kādu citu valsti.
«Pēc Miņina aiziešanas no izlases mums ir sanācis pāris reizes tikties, taču tikai sasveicināšanās līmenī. Šosezon viņš bija Beļģijas sieviešu izlases treneris,» par šī brīža attiecībām ar Miņinu izteicās Melbārdis. «Domāju, ka viņš nožēlo aiziešanu no izlases, taču Jānis jau var nākt atpakaļ un ar darbu, testiem atkal sevi pierādīt.»
Melbārdis piebilda, ka Miņina un Latvijas izlases galvenā trenera Sanda Prūša konfliktā viņš arī šobrīd nevar nostāties kāda pusē. «Ar Jāni kopā daudz ko esam izcīnījuši. Gan Jānim, gan Sandim ir raksturs, un neviens negribēja piekāpties. Tomēr domāju, ka Jānis to visu varēja risināt citādi. Vajadzēja kā vecim sapulcē pateikt visu, kas nepatīk. Un viss būtu normāli. Jānim visi rezultāti vēl bija priekšā.»
Tweet Materiāls publicēts sadarbībā ar
