„Nē, man ar Starkovu vēl nav sanācis parunāt,” atbildēja Jānis Mežeckis. „Esam visi šeit kopā Gibraltārā, tepat cits citam blakus, vienkārši pēc spēles mums vēl nav sanākusi saruna un neko par viņa plāniem nevaru teikt. Noteikti, ka vakarā satiksimies un būs saruna, tad arī izrunāsim aktuālās lietas un lēmumus.”
Mežeckis piekrita, ka pēc zaudējuma Gibraltāram (izlasei, par kuru šobrīd zemāk FIFA rangā nav nevienas citas izlases) emocijas ir nepatīkamas. „Taču ko nu vairs izdarīs, tā nu spēle beidzās,” bezspēcīgi atzina Mežeckis.
Savukārt uz jautājumu, vai viņš kā LFF ģenerālsekretārs pieļauj iespēju, ka izlases treneru kolektīvs var turpināt darbu ar valstsvienību pēc šāda zaudējuma, kas ierakstāms Latvijas futbola grāmatas melnākajā nodaļā, Mežeckis nevēlējās atbildēt: „Negribētos tagad uz karstām pēdām kaut ko lemt un sacīt, kad valda emocijas. Tiešām negribētos, noteikti būs laiks par to domāt.”
Starkovs pie Latvijas izlases stūres atgriezās pagājušā gada aprīlī, nomainot Marianu Paharu, kurš atkāpās no amata pēc smagā zaudējuma Gruzijai ar 0:5. Līgums ar Starkovu tika noslēgts līdz nākamā cikla beigām, proti, līdz 2020. gadam.
