17.03.2017. 10:41

Pastāsti, kā tu nokļuvi Francijā?- Sanāca tā, ka jau biju gatavs doties uz pārbaudes laiku VHL klubā Krievijā, pat uztaisīju vīzu, bet pēdējā brīdī līgumu piedāvāja “Lyon”. Pēc nelielām pārdomām izlēmu, ka labāk braukšu uz vietu, kur jau ir skaidrs līgums, nevis uz pārbaudes laiku.

Iepriekšējo sezonu pabeidzi Latvijā. Vai negribēji palikt tepat mājās?- Biju nosliecies uz to, ka gribu spēlēt ārpus Latvijas, lai gan piedāvājums palikt bija. Tomēr gribēju parādīt sevi izmēģināt nedaudz augstākā līmenī.

Kā tu raksturotu Francijas hokeju?- Viņi turas uz leģionāriem, šeit spēlē daudz kanādiešu, daudzi no viņiem ir draftēti un paspējuši uzspēlēt daudzās labās līgās, tāpēc Francijas čempionāta līmenis vienkārši nevar būt zems. Gandrīz katrā komandā ir ap desmit leģionāriem, arī manā komandā mēs kopā esam astoņi vai deviņi.

Tas ir amatieru vai profesionāļu čempionāts?- Pilnīgi profesionāls, bet organizācijas ziņā gan varētu būt nedaudz labākā līmenī. Bija situācija, kad iemet golu, bet, tā kā atkārtojuma nav un tiesnesis nav redzējis, tad vārti netiek ieskaitīti. Ir arī citas nianses, kurās varbūt tieši tiesneši nebija tik profesionāli, cik gribētos.

Skatītāji nāk uz spēlēm?- Teikšu par “Lyon” - sezonas sākumā līdzjutēju nebija tik daudz, cik gribētos, jo iepriekšējā sezonā komanda gandrīz izkrita no augstākās līgas. Šosezon mūsu sniegums kļuva labāks, un ar katru spēli skatītāju nāca arvien vairāk un vairāk. Sezonas beigās bija gandrīz pilna halle (“Lyon” mājas arēnas ietilpība ir 4200). Citur arī nāk. Cilvēkiem patīk hokejs, it īpaši mazākās pilsētās, piemēram, Gapā visi nāk uz hokeju, labi atbalsta un halle ir pilna.

Regulāro sezonu pabeidzāt piektajā vietā, bet ceturtdaļfinālā zaudējums sērijā ar 1-4. Kas notika ar jūsu komandu- Pirmo spēli nospēlējam ļoti labi (“Lyon” uzvarēja ar 2:0), bet tad pazaudējām pirmās maiņas centru Skotu Flemingu, ar ko spēlēju visu sezonu. Sākās maiņu rotēšana, bija grūti. Pazaudējam vēl dažus spēlētājus, un arī “Boxers” ļoti labi nospēlēja. Tā laikam ir labākā komanda tieši aizsardzības ziņā (44 spēlēs komanda ielaida 101 vārtus, mazāk tikai pirmajā vietā esošai “Gap” - 98). Bet tik un tā spēles bija ļoti līdzīgas, vienā tikām līdz bullīšiem, bet diemžēl zaudējām. Gribējās nospēlēt labāk, bet nespējam salauzt viņus.

Vairāki spēlētāji no Latvijas izvēlas Francijas čempionātu. Kāds, tavuprāt, ir tam iemesls?- Grūti teikt. Iepriekš šeit brauca tikai kanādieši, tagad menedžeri vairāk skatās arī uz Eiropas spēlētājiem, parādījušies slovēņi, slovāki, iespējams, arī tāpēc tagad sāka aicināt latviešus. Bet tas ir kā pieņēmums, ne vairāk.

Esi spēlējis VHL, Slovākijā, Baltkrievijas un Latvijas čempionātā, tagad arī Francijā. Kur ir vislabākais līmenis spēles ziņā? - VHL noteikti bijis labākais līmenis. Hokejs tur ir tendēts uz aizsardzību un uzbrukumā bija ļoti grūti spēlēt. Īpaši komandā, kur es spēlēju (Ņeftekamskas “Toros”), tur viss bija pakļauts aizsardzībai. Slovākijā hokejs ir tehniskāks, bet Francijā tās ir ātrs un dinamisks. Varbūt ne tik tehnisks kā Slovākijā, bet visnotaļ ātrs.

Un, ja runājam par organizatorisko līmeni?- Arī VHL, ja runājam tieši par līgu kā tādu. Bet arī Francijā ir labi. Daudzas komandas izbraukumos dodas ar t.s. guļošajiem autobusiem. Vakarā iekāpj, naktī paguļ, no rīta pamodies un nejūties izspiests. Uz Francijas tālākajiem galiem bija pārlidojumi, dažreiz arī braucām ar vilcienu. Garākais izbraukums ar autobusu ilga astoņas stundas.

Ja salīdzina Latvijas un Francijas līderkomandas, tad stiprākas ir.. - Francijas līderkomandas ir līmeni augstākas. Gan leģionāri, gan arī top francūži padara šīs komandas stipras. Čempionāta labākajām komandām ir labas finansiālās iespējas, kas ļauj aicināt tiešam labus kanādiešus, kā arī francūžus, kas ir tuvu izlasei vai jau spēlē tajā.

Kā tu pavadi brīvo laiku?- Nekas īpašs, parasti ar čaļiem kaut kur aizejam, lielā pilsētā vienmēr atrodas kaut kādi atraktīvi pasākumi un garlaicīgi šeit noteikti nav.

Komandas biedri zina, kur atrodas Latvija?- Francijā cilvēki labi orientējās Eiropā un arī par Latviju viņi zina, bet dažiem čaļiem komandā bijā jāparāda uz kartes, kur ir tāda valsts, jo viņi neko nav dzirdējuši par to. Bet pārsvarā tie, kas hokejā kaut ko saprot, Latviju zina.



Sudraba pakavs, jāšanas sporta klubs Sudraba pakavs, jāšanas sporta klubs Šaurītes 1, Krustpils pagasts, Krustpils novads, LV-5120
Kapitaņņikovs Semjons Brīvā cīņa, Brīva cīņa sivietēm, Pludmales cīņa
FTA