Misāns tāllēkšanā pirmajā mēģinājumā bija 7,52 metrus tāls, otrajā latvietis lēca 7,72 metrus, bet trešajā mēģinājumā viņam tika fiksēts 7,71 metrs.
Ja pirms pēdējā lēciena latvietis bija ārpus pirmā astotnieka, pēc tā viņš pacēlās augstāk, kaut rezultāts netika uzlabots - sportistam tagad bija labāks otrais rezultāts. Turpinājumā neviens konkurents viņu vairs neapsteidza.
Kvalifikācijā ar 8,18 metriem triumfēja ukrainis Serhijs Ņikiforovs, kurš sasniedza labāko rezultātu pasaulē šogad. Tiesa, 8,21 metru ir lēcis krievs Artjoms Primaks, bet šīs valsts sportisti ir diskvalificēti no starptautiskajām sacensībām.
Kvalifikācijas normu, kas bija 7,90 metri, izpildīja četri sportisti, bet Misāns kvalifikācijā iekļuva kā pēdējais no pārējiem pēc labākajiem rezultātiem. Zīmīgi, ka arī devītās vietas ieņēmējs spānis Eusevio Kaseress lēca tieši 7,72 metrus tālu.
Misānam piektdien plānots vēl viens starts - plkst.19.20 pēc Latvijas laika sāksies trīssoļlēkšanas kvalifikācija. Pagājušajā nedēļas nogalē sacensībās Madridē Misāns lēca 16,77 metrus, kas ir viņa atkārtots personiskais rekords, ko Misāns pērn bija sasniedzis āra stadionā. Tas ir trešais labākais rezultāts starp sacensību dalībniekiem un trīspadsmitais tālākais lēciens pasaulē. Priekšā viņam ir trīs diskvalificētās Krievijas pārstāvji un vairāki sportisti no valstīm ārpus Eiropas, bet starp eiropiešiem, kas pašlaik drīkst piedalīties sacensībās, labāki bijuši vienīgi trīs francūži.
Tāpat piektdien 800 metrus dāmām sāka Velvere, kura savā priekšsacīkšu skrējienā guva otro vietu, finišējot pēc divām minūtēm un 6,03 sekundēm. No skrējienā uzvarējušās britu sportistes Šileinas Ouskenas-Klārkas, kura 2015.gadā bija piektā pasaules čempionātā, Velvere atpalika vien par sekundes simtdaļu.
Pusfinālu sasniegs katra skrējiena divas ātrākās dalībnieces un četras nākamās ātrāko laiku sasniedzējas. Pusfināls gaidāms sestdien bet fināls šajā disciplīnā risināsies svētdien.
Februāra vidū Velvere laboja sev piederošo Latvijas rekordu telpās, distanci veicot divās minūtēs un 2,18 sekundēs.
Savukārt vakara sesijā plkst.18 sāksies sacensības kārtslēkšanā vīriem, kur uzreiz notiks fināls, uz starta izejot arī Marekam Ārentam. Latviešu olimpietis šosezon lēcis 5,52 metrus, kas starp 12 pieteiktajiem sacensību dalībniekiem ir pats vājākais rezultāts.
Eiropas čempionāts telpās turpināsies arī sestdien un svētdien, Latviju pārstāvot arī Jānim Vanagam (augstlēkšana) un Sindijai Bukšai (60 metru skrējiens).
Sākotnēji dalībai 400 metru skrējienā tika apstiprināts arī Austris Karpinskis, tomēr viņš slimības dēļ uz Belgradu neaizbrauca.
No šiem sportistiem Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši Misāns, Ārents un Velvere, kā arī daudzcīņas sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa, kura gan kontinenta meistarsacīkstēs sacensībās nestartēs. Pirms mēneša notikušajās «Kuldīgas Katrīnas kausa» sacensībās 60 metru distancē Bukšai pietrūka tikai vienas sekundes simtdaļas, lai izpildītu normatīvu, tomēr uz meistarsacīkstēm viņa brauks tik un tā, tāpat kā Vanags.
Šomēnes visi šie vieglatlēti savās disciplīnās kļuva par Latvijas čempioniem telpās.
Pirms diviem gadiem Latvijas delegācija uz Eiropas čempionātu telpās devās 11 sportistu sastāvā. Toreiz netika izcīnīta neviena medaļa, bet labākais rezultāts bija tāllēcējai Aigai Grabustei, kura ierindojās astotajā vietā.
Iepriekšējais Latvijas sportists, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002.gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000.gadā izcīnīja arī zeltu.
Kopā Latvijas sportisti šajās sacensībās guvuši septiņas medaļas. Trīs reizes 60 metru barjersprintā pirms Olijara triumfēja Igors Kazanovs, turklāt 1996.gadā viņam bija dubultuzvara ar Gunti Pederu. Savukārt 1996.gadā par čempionu trīssoļlēkšanā kļuva Māris Bružiks.
