“Valdes sēdē šodien nepiedalījās vairāki esošie LHF valdes locekļi - Guntis Ulmanis, Uģis Magonis, Valentīns Bļugers -, tāpēc nevarējām lemt, vai Beresņevam ļaut turpināt darbu ar izlasi. Šādi jautājumi ir jālemj valdei esot pilnā sastāvā. Uzklausījām trenera atskaiti par aizvadīto pasaules čempionātu un konstatējām, ka komandai izvirzītais mērķis nav izpildīts,” sarunā ar portālu Sportacentrs.com pēc valdes sēdes pavēstīja LHF prezidents Kirovs Lipmans.
“Beresņevs vairākkārt uzsvēra faktu, ka vairākas spēles tika zaudētas spēles izskaņā – pēdējās minūtēs. Tas viņa līdzšinējā karjerā nav gadījies bieži,” atklāja Lipmans. Tāpat treneris uzskata, ka vairākas spēles zaudētas spēlētāju individuāli pieļauto kļūdu dēļ. Vēl savā atskaitē treneris atzīmēja faktu, ka sagatavošanās procesā valstsvienībai traucējis mediju radītais negatīvais fons par un ap izlasi. Beresņeva tālākais liktenis tiks lemts jūlijā gaidāmajā valdes sēdē. “Skaidrs ir viens – amatus saglabās gan Kārlis Zirnis, gan Ģirts Ankipāns, bet par Beresņevu vēl lemsim,” īsi situāciju komentēja Lipmans.
Jau vēstīts, ka no 1. – 4. septembrim Latvijas izlasei paredzētas cīņas 2018. gada Phjončhanas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā, kur mūsu izlasei pretī stāsies Vācijas, Austrijas un Japānas izlases. Ja jūlijā Beresņevs tiek atbrīvots no galvenā trenera amata, līdz augstākminētajam turnīram atliek vien divi mēneši. “Jums jāsaprot, ka Beresņeva līdzšinējie palīgi savus amatus saglabās. Ja atnāks jauns galvenais treneris – ar stingru roku, tad problēmu nebūs,” uzskata Lipmans, liekot noprast, ka Beresņevs par savu vietu galvenā trenera amatā nebūt nevar justies drošs.
Beresņevam šis ir jau trešais termiņš pie Latvijas izlases stūres. Savulaik tieši viņa vadībā Latvijas valstsvienība Nīderlandes pilsētā Eindhovenā izcīnīja ceļazīmi uz eliti. Debijas čempionātā Latvijas izlase izcīnīja augsto septīto vietu, pēc gada ierindojās devītajā pozīcijā, bet pēc 1999. gada un 11. vietas izlases un Beresņeva ceļi šķīrās.
2004. gadā Beresņevs atgriezās Latvijas valstsvienības galvenā trenera amatā, tajā nomainot zviedru Kurtu Lindstremu. 2005. gada pasaules čempionātā Latvija ieguva devīto vietu, bet 2006. gada olimpiskajās spēlēs Turīnā, kurām kvalificējās pēc brīnumainas uzvaras pār Baltkrieviju (5:4), palika pēdējā vietā savā apakšgrupā. Toreiz Latvija zaudēja arī Kazahstānai (2:5) un vienīgais punkts tika izcīnīts pret amerikāņiem (3:3).
