Janvārī Marks Višņakovs bija neapturams. Sešās spēlēs sakrāts 61 (21+40) punkts! Viņa pārstāvētā komanda izcīnīja sešas uzvaras. 2. līgas rezultatīvāko spēlētāju rangā Višņakovs ar 18 spēlēs gūtiem 123 (51+72) punktiem pārliecinoši atrodas pirmajā vietā, tuvāko sekotāju apsteidzot par 43 punktiem. Iespaidīgi rādītāji! Ne velti viņa pārstāvētā Rēzeknes komanda ir 2. līgas Latgales zonas līdervienība.
Neskatoties uz iespaidīgajiem rādītājiem, mēneša labākā spēlētāja atzinību Marks saņem pirmo reizi. "Neesmu pārsteigts. Treneris teica, ka pat savācot 50 punktus, mani par mēneša labāko neatzīs, jo viņš uzskata, ka uz Latgales pusi neviens neskatās. Es savācu 61 punktu," stāsta Višņakovs, kurš beidzot ticis pie individuālas atzinības. "Janvāris man bija ļoti veiksmīgs mēnesis, bet man ļoti palīdzēja mani maiņas partneri. Maksims Terehovs, Igors Kalnačs, Mārtiņš Zaikovskis – ļoti pieredzējuši spēlētāji, mēs lieliski saprotamies un laukumā darām visu, ko gribam, ja tā var teikt," partneriem pateicību izsaka Višņakovs.
Šī nenoliedzami Markam ir veiksmīga sezona, taču viņš saprot – 2. līgas latiņai jau sen ir pārlēkts. "Nezinu, kāpēc šī sezona man ir tik veiksmīga. Taču saprotu, ka 2. līga nav īsti atbilstoša manam līmenim. Virslīgai es vēl neesmu gatavs, taču 1. līga noteikti ir mans līmenis. Man tā šķiet. Arī treneris atzīst, ka 2. līgā man vairs nav ko darīt." Marks atzīst – 2. līgā spēlēt kļuvis pārāk vienkārši. Taču atslābināties nevar – tas var dārgi maksāt. "Mērķis mums ir kļūt par 2. līgas čempioniem un nākamsezon spēlēt 1. līgā. Mums tas ir jāizdara. Protams, izslēgšanas spēlēs atslābināties nevarēs ne mirkli. Mēs šosezon tā zaudējām gan Aizkrauklei, gan Koknesei, jo izgājām laukumā un domājām, ka visus apspēlēsim, stāvot uz vietas. Kad saņemamies, esam ļoti spēcīga komanda, kurai, es uzskatu, 2. līgā konkurentu nav," savu komandu augstu vērtē Višņakovs. Kā sīvākos sāncenšus viņš min "RTU/Rockets" komandu, ar kuru paredz cīkstēšanos finālā. "Komandas mērķis šosezon ir zelta medaļas. Cita mērķa nevar būt!" kaujinieciski nosaka Višņakovs. "Kā spēlētājam individuālu mērķu atlikušajai sezonai vairs nav. Ko gribēju, to jau izdarīju – laboju 2. līgas rezultativitātes rekordu. Rekords bija 109 punkti, bet man jau šobrīd – 123. Tagad domāju tikai par zelta medaļām, kas mums ar komandu jāizcīna."
Višņakovs šosezon var lepoties ar spožu individuālo statistiku, kas florbola sabiedrībā nav palikusi bez ievērības. Tiesa, pats viņš statistikai pārlieku lielu vērību nepievērš. Arī Elvi līgas komandas acīmredzot ne, jo pie rēzeknieša durvīm vēl neviena augstākās līgas komanda nav klauvējusi. Vispirms ar Rēzeknes komandu jāatgriežas 1. līgā un tur sevi labi jāparāda. Divas iepriekšējās sezonas rēzeknieši jau tur spēlēja, bet šosezon paspēruši solīti atpakaļ. "Šosezon tā sanāca, ka mums jāspēlē 2. līgā, jo komandas finansiālā situācija nebija gana laba. 1. līgu nevarējām atļauties," manevru skaidro Višņakovs.
Nūjas.lv janvāra spēlētājam brīvdienu no florbola nav. Treniņi un spēles aizpilda visas septiņas nedēļas dienas. Rēzeknes komanda spēļu prakses gūšanas nolūkos savu meistarību slīpē arī Lietuvas un Baltkrievijas laukumos, kur gan florbola līmeni varētu vēlēties augstāku. "Septiņas dienas nedēļā nodarbojos ar florbolu. Katru dienu. Neapnīk!" pārliecinoši teic Višņakovs. Drauga aizraušanos atbalsta arī viņa draudzene, kuru Marks dēvē par savu lielāko līdzjutēju.
Marka Višņakova pirmais sporta veids bija futbols. Rēzeknē tas ir ļoti populārs, tāpēc tam septiņu gadu vecumā garām paiet nevarēja arī Marks. Un ja vēl ir tādi kaimiņi... "Esmu uzaudzis vienā pagalmā ar Edgaru Gauraču. Kopā spēlējām futbolu! Nezinu, kāpēc Rēzeknē visi spēlē futbolu. Laikam jau tās ir tradīcijas. Rēzeknē pagaidām nav spēcīgu florbola tradīciju," atzīst Marks. Viņš florbolā nonāca 12 gadu vecumā, sekojot draugu piemēram. "Tiklīdz paņēmu rokās florbola nūju, uzreiz sapratu, ka florbols man patīk un padodas," liktenīgo tikšanos Marks nav aizmirsis. Vienubrīd Rēzeknē florbols bija panīcis, bet pēdējos gados atkal uzņem apgriezienus. "Esmu ļoti pateicīgs savam trenerim Vjačeslavam Kirilovam, kurš Rēzeknē ir atdzīvinājis florbolu. Rēzeknē ir lielas problēmas atrast darbu, bet treneris man palīdzējis arī ar darbu – mēs strādājam kopā. Liels paldies viņam par to!" Marks izsaka pateicību.
Marks cer, ka grūdienu florbola attīstībā dos Olimpiskā centra celtniecība Rēzeknē, kas tiek plānota. Pagaidām lielas problēmas sagādā piemērotu sporta zāļu trūkums, kas līdz ar to kavē florbola attīstību Rēzeknē. Tāpat jādomā arī par savas piramīdas izveidi, prāto Marks: "Piemēram, "Lekringam" ir pilna florbola piramīda. Fārmklubi, jaunieši. Mums nekā no tā nav, un tā ir ļoti liela problēma. Nezinu, cik daudz laika vajadzēs, lai to izveidotu. Pie tā ir jāstrādā. Mums pagaidām ir tikai 2. līgas komanda. Ir vēl astoņus līdz desmit gadus veci bērni, kuri Latvijas jaunatnes čempionātā vēl nespēlē, pagaidām tikai trenējas. Varbūt nākamsezon spēlēs."
Marks Višņakovs florbolā tēmē augstu. Nākotnes plānos atvēlēta vieta spēlēšanai Latvijas florbola elitē un, kas zina, varbūt pēc tam arī Latvijas izlasē. "Ir mazs sapnis ar savu Rēzeknes komandu jaunajā Olimpiskajā centrā kādudien spēlēt augstākajā līgā," ideālo scenāriju ieskicē Višņakovs.
Marks aktīvi seko līdzi Latvijas florbola notikumiem, it sevišķi cīņām Elvi līgā. Spēlētāju vidū ir savi favorīti, kuru sniegumam tiek īpaši cītīgs sekots līdzi – Ingus Laiviņš un Artis Savins. "Tehniski un ļoti ātri spēlētāji, kas labi redz laukumu. Mana spēles maniere ir līdzīga. Cenšos viņiem līdzināties, pie tā treniņos strādāju." Elvi līgā jau sākušās izslēgšanas spēles. Favorītu statusu Marks atvēl "Mogo-RTU/Rockets", bet čempionu titulu novēl "Lielvārdei". "Viņi divus gadus pēc kārtas finālā ir zaudējuši "Lekringam", ļoti gribētos, lai šogad viņi kļūst par čempioniem. Protams, favorīti ir RTU. "Lekrings" spēlē labi, bet man šķiet, ka viņi šogad nebūs čempioni." Laiks rādīs, cik precīzas būs bijušas Nūjas.lv janvāra spēlētāja prognozes.
Nūjas.lv
IntervējaRaimonds RudzātsLatvijas Florbola savienība » LV »...
