"Cīnījos, centos, bet šīs dienas rezultāts ir tāds, kāds ir. Tur neko vairs nevar darīt. Ir labākas dienas un ir sliktākas. Protams, ka gribējās šādos mačos parādīt savu labāko rezultātu, bet nesanāca. Mēģināšu sevi parādīt turpmāk," Sinta nenolaida rokas.
Par pirmo metienu, kas beidzās ar šķēpa izlidošanu ārpus sektora, viņa sacīja: "Par daudz atvēros, un šķēps izlidoja caur sānu, nebija taisns metiens. Bet tas nav svarīgi - ir trīs iespējas, tu katrā centies izpildīt maksimumu. Ja viens nesanāk, centies nedomāt par to, kas nesanāca, bet - par labāko. Cīnījos visos metienos, centos sasniegt normu, bet nesanāca. Žēl, ka tā."
Otrais metiens bija labāks, bet joprojām negarantēja iekļūšanu pamatsacensībās. Visu izšķīra pēdējais, taču tas lidoja negaidīti tuvu - 51,35 metrus. "Iesāku skriet, bet tiklīdz iegāju markā, kaut kas izkustējās ar roku - tā vairs nestāvēja stabili. Tas izsita no līdzsvara, ka roka ir tā kā vējā - es nesapratu (kas notiek - aut.), viss pazuda. Tehniski metiens neizdevās."
Vienu acīmredzamu iemeslu, kāpēc neizdevās iecerētais, 24 gadus vecā sportiste nosaukt nevarēja. "Kas vairāk pie vainas? Protams, ir grūti savākties, visa tā atmosfēra, taču vainīgs ir pats atlēts - neviens cits. Šoreiz man nepaveicās, bet ar to jau dzīve nebeidzas. Esmu vēl jauna, un man šīs nebūs pēdējās olimpiskās spēles."
Ozoliņa-Kovala norādīja, ka fiziski jutusies labi, nemaz nemēģinot aizbildināties ar to, ka līdz pat pēdējam brīdim bijusi spiesta dzīties pēc olimpiskās ceļazīmes, un ka tas varēja atņemt kaut ko no tā, kas noderētu Londonā. "Fiziski jutos tiešām labi, spēcīga. Treniņi rādīja, ka es varētu labi mest arī šodien, bet acīmredzot kāds tur augšā teica - pagaidi, tava diena vēl nāks. Es skatos uz to pozitīvi. Tas, ka man šoreiz nesanāca, nozīmē, ka mani gaida vēl kaut kas labāks."
Sinta neslēpa, ka trenere Valentīna Eiduka bijusi pārliecināta par viņas spējām pārvarēt kvalifikācijas barjeru. "Sacensību laikā viņa man pateica, ko vajadzētu izdarīt. Par kļūdām mēs nerunājām. Protams, ka trenere gribēja, lai tieku tālāk. Viņa bija pārliecināta, ka es varētu tikt finālā. Nekas, cīnīsimies tālāk. Cerēsim, ka trenerei veselība turēs, un mēs varēsim sevi parādīt."
Sarunas noslēgumā Sinta pauda gandarījumu, ka vismaz viena no Latvijas šķēpmetējām - raugi, Madara Palameika - tikusi tālāk: "Prieks par Madaru. No trijām iespējām (domāts - trijām Latvijas šķēpmetējām - aut.) viena izgāja."
