«Pirmās sajūtas, kad uzzināju, ka man uzticēts nest Latvijas karogu, bija satraukums. Īsti neapzinos, ko tas nozīmēs man un valstij. Tāpat īsti nepārzinu procesu, kā tas notiks,» atzīst Ozoliņš. «Pirmā doma, kas iešāvās prātā - tur taču būs sniegs, kaut tik nepaslīdētu kāja.»
«Tas noteikti ir lielāks satraukums nekā dodoties hokeja laukumā, jo ar to satraukumu gadu gaitā jau esmu iemācījies sadzīvot un tikt ar to galā. Karogu nesīšu pirmoreiz mūžā un tā būs jauna pieredze. Droši vien būs jāievēro arī kaut kādi standarti.»
«Es to neuztveru, kā simbolisku brīdi savā karjerā. Tā būs pieredze, ko man būs paveicies piedzīvot. Nedaudz pafilozofējot, tas ir gods un lepnums nest valsts karogu kā sportistam,» norāda slavenais hokejists.
Vaicāts par to, vai Ozoliņš kādreiz bija domājis, ka viņam varētu rasties iespēja nest valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, hokejists atbild noraidoši. «Viennozīmīgi, nē. Nebiju to pasvēris pat kā iespēju. Godīgi sakot, nedomāju, ka man tik uzticēts šis gods.»
Tāpat Ozoliņš piebilda, ka Olimpiādē nekad nav apmeklējis sacensībās kā skatītājs, tādēļ ļoti labprāt klātienē vērotu biatlonu, bobsleju un skeletonu.
