Lūdzu, atklājiet apsvērumus, kāpēc šoreiz netika izsaukts Vitālijs Jagodinskis?Domāju, ka jūs paši lieliski saprotat, kādi bija iemesli. Latvijas U-21 spēlēs pret Šveici, un lai viņš nospēlē visu maču. Šveicieši šobrīd ir vieni no Eiropas futbola līderiem, tāpēc ļoti svarīgi, lai viņš iegūtu šādu starptautisku spēļu pieredzi. Principā, visticamāk, viņš lielās izlases sastāvā netiktu pie spēlēšanas, tāpēc tā nolēmām. Taču viņš mums pievienosies pirms mača ar Grieķiju - lai beidzas U-21 spēle un tad viņš būs ar mums. Viņam vajag pieredzi un vēlreiz pieredzi. Manuprāt, spēle pret Šveices U-21 izlasi viņam būs ļoti lietderīga. Turklāt jāatbalsta olimpiskā izlase [U-21], jo tomēr apzinos, ka Šabalas, Rakela un Jagodinska nespēlēšana pagājušajā reizē [ar 0:4 zaudētā pārbaudes spēle pret Gruzijas U-21 - aut.] šai izlasei bija liels zaudējums. Šos spēlētājus U-21 izlasei tā uzreiz aizvietot ir ļoti grūti. Šādi apsvērumi, protams, arī bija.
Nav Jagodinska, bet ir Rakels, kurš nespēlē Polijā. Kāpēc, piemēram, viņš nav U-21 izlasē?Jagodinska pozīcijā mums ir diezgan daudz spēlētāju, tāpēc skaidrs, ka skatāmies arī pēc pozīcijām, kas tieši mums ir vajadzīgs. Rakels pēdējā laikā klubā nav spēlējis, taču nav spēlējuši vai spēlējuši maz arī Gorkšs, Verpakovskis, Cauņa, Lazdiņš. Izlasē ir ļoti daudz futbolistu, kas klubos nespēlē. Mēs nevaram ņemt tikai tos, kas spēlē [smejas], jo tad mums vienkārši nebūs nekādu izredžu. Šeit savākti visi tie, kas manā skatījumā var dot rezultātu un kuri ir stiprākie. Šis mans uzskats, protams, ir ļoti subjektīvs, un viedokļi var būt dažādi. Par šiem izvēlētajiem puišiem esmu pārliecināts un ticu viņiem.
Labi sezonu sācis Eduards Višņakovs. Vai viņš ir izlases tuvumā?Jā, protams. Protams, vēroju viņu, viņa statistika liecina pati par sevi, taču viss ir relatīvs. Mans uzskats ir, ka šī līnija [uzbrukums - aut.] mums ir ļoti labi nokomplektēta. Rudņevs, Verpakovskis, Šabala ar Rakelu - tas ir labs balanss. Gan jaunība un azarts, gan kvalitāte. Tas pats Rakels, nespēlējot klubā un izejot uz maiņu Igaunijā, būtībā uztaisīja rezultātu. Viņš pārī ar Zjuzinu atnesa punktu. Tāpēc esmu priecīgs, ka mums uzbrukumā ir laba, veselīga konkurence. Kad mums būs pārbaudes spēle, es noteikti apskatīšu Višņakovu. Varbūt aizbraukšu pat ātrāk pie viņa un paskatīšos viņa sniegumu klātienē, jo viens ir vārtu guvumi, bet ir jāsaprot arī, kā šie vārti rodas un jāpārliecinās, vai viņš šeit varēs izdarīt tieši to, ko es vēlos.
Un cik tālu Karašausks ir no izlases?Tie paši iemesli. Virslīgā viņš sevi apliecina, bet atkal - izlasē ir pavisam cits līmenis, pie tam ir U-21 izlase, kur viņam ir reāla pārbaude. Bet jā, viņš sevi apliecina un domāju, ka nebūs ilgi jāgaida, kad viņš parādīsies izlasē. Taču vēlreiz atkārtošos - mēs tāpat vien izlasē neņemsim spēlētāju, kurš nespēlēs vai spēlēs maz, ja tai pašā laikā viņš var nospēlēt pilnu maču ar Šveices U-21. Redzēsim, uz ko Jagodinskis un Karašausks būs spējīgi šai U-21 spēlē. Būs liela spēle - īpaši pēc tāda zaudējuma, kāds viņiem bija. U-21 izlasei jāsapurinās, un minētie spēlētāji ir līderi, viņiem jāizvelk rezultāts. No viņiem tas ir atkarīgs.
Kādā kondīcijā ir Cauņa, kurš ilgu laiku bija traumēts?[Smagi nopūšas - aut.] Pirmajā treniņā nebija tā labākā kondīcija... Skaidrs, ka viņš daudz ir izlaidis un vajag laiku, lai uzņemtu formu. Gribētos redzēt labāku kondīciju. Visādi citādi viņam ir entuziasms, bet redzams, ka kustības pietrūkst. Tie paši Rugins un Lazdiņš kustību apjoma ziņā izdara vairāk. Pat Juris Laizāns arī. Sašam, protams, vajadzīgs laiks, kaut arī mums būs trīs dienas pa diviem treniņiem dienā - domāju, Cauņa uzņems formu.
Kāds varētu būt spēles plāns pret Lietuvu? Centīsimies spēlēt uzbrūkoši, vai skatīsimies, ko piedāvā Lietuva?Iesēdīsimies 11 spēlētāji savā soda laukumā un aizsargāsimies [smejas]. Ja godīgi, nevēlos par to runāt, jo tas nebūtu pareizi. Jā, spēlēsim savā laukumā, taču Lietuvai ir stipra komanda - noskatījos diezgan daudz viņu spēļu, analizējām un nodosim savas zināšanas spēlētājiem. Nebūs viegli. Pareizāk sakot - būs grūti. Laba viņiem komanda, individuāli spēcīga. Varbūt kolektīvi, komandas shape [formas - angliski] ziņā igauņiem tas bija labāk nostrādāts, kompaktāks. Lietuvieši ir tādi kā mākslinieki - nekad nezini, kas notiks. Tas sevī slēpj bīstamību. Tiešām spēcīgi individuāli - viņi spēlēja ar slovākiem, grieķiem un principā pēc būtības viņi bija labāki noteiktās spēles fāzēs. Būs grūti, būs grūti. Bet, kad ir bijis viegli? [smejas]
Latvija drīzāk ar diviem uzbrucējiem spēlēs?Nezinu, vēl nezinu, paskatīsimies.
Vai varat nosaukt Lietuvas izlases atslēgas spēlētājus, līderus?Kalons ir numur viens. Līderis, tas futbolists, caur kuru iet visa spēle. Tas spēlētājs, kurš nav piesiets kādai konkrētai pozīcijai. Viņš ir brīvmākslinieks. Darbojas, kur viņš vēlas un tas ir bīstami. Taču, ja viņš to darīs tālu, kaut kur pie sava soda laukuma, tad lai! Lai tur skraida. Savukārt, ja viņš būs mūsu soda laukuma tuvumā, tad jau būs jādomā, kā viņu neitralizēt. Mēs zinām, kā to izdarīt, tomēr daudz kas būs atkarīgs no spēlētājiem, cik labi viņi spēs izpildīt norādījumus un instrukcijas. Kalons ir līderis.
Taču, ja sākšu saukt arī citus lietuviešu spēlētājus, tie būs jums labi zināmi vārdi. Šerns ļoti spēcīgi izskatās, Novikovs ir ļoti stiprs, Deivids Česnausks, Stankevičs, par kuru gan nav skaidrība, vai spēlēs. Viņu aizsardzība ir mīkla - vienu spēli var aizvadīt spēcīgi, citu ne pārāk. Mikoļūns, kurš principā ir uzbrūkošs spēlētājs, spēlēja malējā aizsarga pozīcijā, tas pats Šembers, kurš būtībā ir centra pussargs un kuru šoreiz neizsauca, spēlēja kreisās malas aizsarga pozīcijā. Tā ka ir grūti līdz galam tikt skaidrībā un saprast, kas viņu nometnē notiek, bet spēlētāji ir spēcīgi. Skaidrs, ka uzbrūkošā līnija tas ir Matulevičs, Šerns, Kalons, Novikovs, Česnauskis. Ļoti stipra kompānija. Tagad Kazahstānas "Shakhter" sastāvā labi nospēlēja Vičus, viņš man patika, tāds ar tvērienu. Lietuvieši vienmēr ar to ir izcēlušies - ieķeras, tādi nikni. Lūk, šajā ziņā nedrīkstam zaudēt - pašatdevē, cīņassparā. Ja šajā ziņā viņus pārspēsim, mums būs labi priekšnosacījumi panākumam.
Vai šo spēli kaut kā var ietekmēt tas, ka pērn Latvija Baltijas kausā sagrāva Lietuvu ar 5:0?Nē, nē. Pirmkārt, pagājis tik daudz laika - ko tur daudz to atcerēties. Tagad būs pavisam cita spēle, jauns cikls, mums jauna izlase, arī viņiem citi spēlētāji. Domāju, ka pat ne tuvu nebūs domu par to maču.
Kura komanda būs spēles favorīte?Domāju, ka izredzes ir aptuveni vienādas. Es tā domāju. Bet kas to lai zina. Es taču nevaru zināt, piemēram, ko paveiks lietuvieši. Varam tikai pieņemt un orientēties uz to, ko esam redzējuši. Varam mēģināt izskaitļot viņu plānu, taču vienalga mums, pirmkārt, jākoncentrējas uz to, kas jādara pašiem. Redzu, ka šajā ziņā puiši ir noskaņoti pareizi - viņi iztur to, ko no viņiem prasu. Izpilda prasības. Jā, kļūdas ir, arī pret Igauniju bija kļūdas, bet patīkami, ka šīs kļūdas ir tehniskas, bet domu gājiens ir pareizs. Tas man ir svarīgākais.
Artjomam Rudņevam izlasē ļoti slikti veicas ar vārtu gūšanu un tagad arī klubā nosēdināts rezervē. Kādā viņš ir psiholoģiskajā stāvoklī?Uz viņu skatoties, nekad nepateiksi, ka viņam ir kādas problēmas. Viņš ir apbrīnojams cilvēks. Vienmēr optimistisks, vienmēr noskaņots. Es viņa vietā jau sen ietu šādi [izteiksmīgi ar ķermeni attēlo sašļukumu - aut.], bet viņš nē - tāds ļoti pārliecināts puisis. Tomēr skaidrs, ka viena lieta ir būt pārliecinātam vai pašpārliecinātam, bet cita lieta ir izlasē gūt vārtus. Tas nav viegli. Viņš ar to ir saskāries. Šajā ziņā mans viedoklis ir, ka galvenais, lai būtu momenti. Ja viņam momenti būs, savus golus viņš sasitīs. Tas arī viss.
Diskvalifikācijas dēļ pret Lietuvu un Grieķiju nebūs Fertova. Cik tas ir liels zaudējums?Protams, liels zaudējums, taču šajā zonā mums ir pieci cilvēki - nebūs Fertova, bet klāt nācis Cauņa, vēl mums ir Lazdiņš, Rugins, Zjuzins, Laizāns. Pieci futbolisti šajā zonā mums ir un, domāju, trīs spēlēs. Kas attiecas uz spēli pret Grieķiju, par to šobrīd vispār nedomājam. Esam nolēmuši, ka šobrīd pilnībā koncentrēsimies spēlei ar Lietuvu. Skaidrs, ka arī pret Grieķiju lielu izmaiņu nebūs. Ir 22 cilvēki, un viņi visi arī būs. Vienīgi klāt nāks Jagodinskis un būs jāizlemj, kuri 20 lidos uz Grieķiju. Kāds nelidos, bet tāpēc arī ir treniņi, kuros spēlētājiem sevi jāapliecina.
Ja būtu variants ar trim centra pussargiem Laizānu, Cauņu un Zjuzinu, vai izlases spēle varētu būt radošāka?Jūs visu zināt [smejas]. Protams, ka varētu. Starp citu, kolektīvā savā starpā arī tieši runājam, ka Cauņa, Laizāns un Zjuzins ir ļoti radošs trio. Bet mums jādomā par to, ka kādu laiku un varbūt pat lielu laiku mēs būsim bez bumbas. Viņiem [domāts lietuviešiem - aut.] grūti atņemt bumbu. Kurš to darīs? Vai Cauņa, Zjuzins un vēl jo vairāk Laizāns var izpildīt tādas funkcijas? Nezinu, nezinu... Tas ir liels jautājums. Šeit, lūk, jāatrod balanss, un tas ir mans un treneru kolektīva uzdevums - laikam jau svarīgākais no visiem.
Izvēlēties labākos spēlētājus tā ir jebkura trenera dilemma. Ir pozīcijas, kas ir stabilas - esmu jau izlēmis, kaut varbūt kādam tas ir noslēpums, bet man nē. Jau esmu pārliecināts par noteiktām pozīcijām, bet attiecībā uz dažām citām ir šaubas.
