- No bojā gājušā kaitbordista Mileikas atvadīsies sestdien 2015. g. 8. janvāris
- Meklējot kaitbordistu, NBS helikoptera apkalpe riskējusi ar dzīvību 2015. g. 6. janvāris
Preiss: galvenais ir izvēlēties drošu sportošanas vietu
«Ir vesels komplekts pasākumu, ko ievērot, nodarbojoties ar ekstrēmajiem sporta veidiem. Galvenais ir vietas izvēle,» norāda burātājs Jānis Preiss.
Kā piemēru burātājs stāsta par kaitbordu. Nedrīkst pūķot vietās, kur ir zemesragi, šajā gadījumā viņš min Kolkas ragu. Vēl pavisam nesen gāja bojā pieredzējis kaitbordists. Šādas vietas ir ļoti bīstamas, jo mainās gan straumes, gan vēja ātrums.
«Burāšanas pamats ir vērot vēja virzienu. Burājot, sērfojot vai nodarbojoties ar kādu citu ekstrēmo ūdens sporta veidu, jācenšas noturēt savu kursu un saprast, kāds ir pretvējš, lai neaizbrauktu tur, no kurienes nevar tikt ārā,» skaidro Preiss.
Viņš uzskata, ka Mileikas nelaimes gadījums notika tāpēc, ka kaitbordists nepareizās izvēlētās vietas dēļ ar stipro vēju tika iepūsts Rīgas jūras līcī, pēcāk netiekot krastā. Viņaprāt, vajadzēja pārtraukt kaitošanu kopā ar draugiem, nevis vienam vētras laikā censties apbraukt Kolkas ragu.
Galvenie, minimālie drošības pasākumi: vietas izvēle, kur sportot, glābšanas līdzekļi, kas sportistam ir līdzi, distance jeb attālums, ko sportists spēs veikt, un palīglīdzekļi, kas palīdzētu glābēju ātrāk atrast, ja ir nepieciešama glābšana.
Kaitbords ir drošs sporta veids
Kaitborda instruktors Kaspars Bebris, kam ir 11 gadu pieredze šajā sporta veidā un kas jau deviņus gadus māca kaitot iesācējiem, min, ka galvenais ir pareizi izvēlēties pūķošanas vietu. Jāprot noteikt vēja virzienu, vēja ātrumu un vai ir piemērots inventārs – nav ar defektiem, kā arī nedrīkst kaitot dziļi jūrā, ja neesi pārliecināts, ka spēsi nokļūt atpakaļ krastā.
Viņš uzskata, ka kaitbords ir drošs sporta veids un Latvijā parasti tam var nodoties bez problēmām.
«Iesācējiem parasti jāmācās kaitot plašās pludmalēs, kur tuvu krastam neatrodas krūmi, koki vai kas cits, kur, stiprākam vējam kaitbordistu izpūšot krastā, varētu ietriekties,» stāsta Bebris. Iesācējiem kaitojot jābūt apkārt brīvai telpai 50 metru rādiusā, lai ne ar vienu nesaskrietos.
Galvenais kaitborda inventārs: glābšanas veste
Galvenais inventārs iesācējiem, ko lietot kaitojot, ir glābšanas veste, vēlama arī ķivere un, protams, hidrokostīms. Tomēr pieredzējušākie kaitbordisti, lai vieglāk un labāk veiktu trikus, izmanto pēc iespējas mazāk aizsargelementu - tā var veiklāk kustēties un justies brīvāk.
Viņaprāt, Latvijā ir vienas no pūķošanai piemērotākajām pludmalēm, tomēr vējš varētu būt biežāk.
«Parasti nodarbojas ar kaitbordu, kad vēja ātrums pārsniedz 6 m/s, citādi pūķis neceļas virs ūdens. Pērn kaitošanas sezona nebija to tām labākajām, jo bieži nebija atbilstošs vēja ātrums,» pauž ekstrēmā sporta instruktors.
Kaitbords ir samērā jauns sporta veids, bet jau tiek izmantotas jaunās GPS iekārtas, kam varot pieslēgties ikviens sportists, lai sezonas ietvaros varētu noteikt, kurš ātrāk nobraucis kilometru.
Instruktors arī pauž, ka drīkst kaitot dienas tumšajā laikā jeb vasaras gaišajās naktīs, vienīgi ja tas notiek vietās, kur jūras dibens sasniedzams ar kājām vismaz 300 metru attālumā no krasta. Šāda vieta, piemēram, ir Bērzciemā.
Kaitošana nav lēts prieks. Kopējās izmaksas, ja interesents vēlas iegādāties lietotu kaitborda komplektu, ieskaitot pūķi, dēli, hidrokostīmu un aizsargelementus, ir vidēji 1000 EUR. Jauns komplekts maksās, sākot ar 1700 EUR.
