Britu jurista Džonatana Teilora vadītās pārraudzības grupas ziņojumā uzsvērts, ka lielākās problēmas Rio bija dopinga analīžu procedūras loģistikā. Lai gan loģistikas jautājumi bijuši iepriekš paredzami, koordinācijas trūkums, ierobežotais budžets, personāla nepietiekama apmācība un vietējās rīcības komitejas nesaskaņas ar Brazīlijas Antidopinga aģentūru izraisīja situāciju, ka dažās olimpisko sacensību dienās sportistu ciematā tika paņemta tikai puse no plānotā dopinga analīžu skaita.
Nepilnību kopējais efekts bija tāds, ka analīžu paraugu ņemšana atlētu ciematā bijusi tuvu sabrukumam, ko izdevies novērst tikai ar daļas dopinga uzraugu milzu pašatdevi un labo gribu. Tomēr dopinga kontroles organizācijā bijuši būtiski trūkumi, ko veicināja transporta problēmas, slikta plānošana un centralizētas darbinieku ēdināšanas trūkums.
Rio tika veiktas 3237 dopinga analīzes 137 valstu sportistiem jeb 28,6 procentiem olimpisko spēļu dalībnieku. Divreiz pārbaudes veica 527 sportistiem, trīsreiz ievāca 81 atlēta analīzes, bet vienu olimpieti pārbaudīja sešas reizes. Gandrīz 100 gadījumos datu ievades kļūdas dēļ analīžu dati nebija attiecināmi uz sportistu, kam tās tika veiktas.
Nevienu dienu olimpisko sacensību laikā netika sasniegts plānotais 350 urīna analīžu maksimums. Lielākais skaits analīžu - 307 - tika veiktas 11.augustā, bet tukšākajās dienās kontrolētāji nesasniedza par 200 analīžu robežu. Pārraudzības grupa arī vērsa uzmanību uz nepietiekamo asins analīžu skaitu paaugstināta dopinga riska sporta veidos.
WADA ar pārraudzības grupas darbu vēlas pārliecināt sportistus par antidopinga uzraudzības nopietnību. Pirms olimpisko spēļu sākuma dopings bija īpaši aktuāls jautājums. Valsts atbalstītas dopinga sistēmas dēļ uz Rio netika liela daļa Krievijas sportistu, kā arī turpinājās 2008. un 2012.gada olimpisko spēļu dopinga analīžu pārbaude, atklājot arvien jaunus pārkāpējus un izraisot izmaiņas medaļnieku sarakstā.
