Trase katru gadu tiek būvēta no jauna, tādēļ katru gadu tai ir savas nianses. Pamainās gan finiša virāža, kurā četrinieku kamanas ienāk pat ar 150 km/h ātrumu, gan slavenais «zirga pakavs», kurā rene pagriežas par teju 360 grādiem. Tā ir atslēgas vieta, kurā ātrumu var gan iegūt, gan pazaudēt. Pārējā trase, kā saka zinātāji, esot grāvis.
«Vasarā speciāli aizbraucu uz Sanktmoricu un biju šokā. Nekas neliecina, ka ziemā šeit tiek uzbūvēta trase un notiek sacensības. Redzams vienkārši ceļš, bet apkārt ganās govis,» par pasaules čempionāta mājvietu stāsta Latvijas bobsleja un skeletona federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis. «Vietējiem fermeriem ziemā ir brīvāks, tad nu viņi var nodoties trases veidošanai, bet pēc tam iejusties ekspertu lomā un konsultēt par braukšanas trajektoriju pareizāko izvēli.»
Sanktmoricas trase ir pati garākā un tā patīk visiem, taču atliek tikai «sīkums» - pareizi izbraukt. Latviešu spēka mitriķiem sliktā ziņa ir tā, ka startā iegūtajam handikapam finišā nav tik liels koeficients, kā citās trasēs. Turklāt, ja startā letiņi noskrien gan vāciešus, gan krievus, gan amerikāņus, tad izejas ātrumu gribētos ieraudzīt lielāku, bet tas atkarīgs no tā, cik savlaicīgi un precīzi stūmēji sarūmējas bobā. Ekmanis smīn un sola pārsteigumus, kas gan vairāk attiecas uz četrinieku sacensībām, tātad pēc nedēļas.
Lai kā līdzjutējiem gribētos medaļas sagaidīt jau šo svētdien, šis būtu īstais laiks nedaudz piezemēt prasības. Pasaules čempionātā vietu sadalījums noskaidrojas četru, nevis divu braucienu summā, kā tas ir Pasaules kausa posmos. Tas nozīmē, ka panākumu atslēgas vārds būs stabilitāte, kas nav mūsu gados jauno pilotu tuvākais draugs.
«Lielie veči pasaules čempionātos labi nobrauc trijos no četriem braucieniem, bet vienā tomēr kaut kas nojūk. Mums pagaidām labi izdodas tikai katrs otrais brauciens. Skaidrs, ka šāds sacensību formāts ir izdevīgāks pieredzējušajiem vīriem, taču mēs strauji progresējam, tādēļ kas zina...» cerības uz augstām vietām nevēlas atmest Ekmanis.
Ja arī augstas vietas izpaliks, priecāsimies par iekšējo konkurenci, jo mazais Oskars (Ķibermanis) pirms nedēļas ne pa jokam nokaitināja lielo Oskaru (Melbārdi). Rezultāts? Uz mazā Oskara ekipāžas startu (5,01 sekunde) lielā Oskara komanda atbildēja ar Īglsas trases starta rekordu (4,93).
Lai pasaule atkal brīnās par latviešiem!
