Regbija līdzjutēji, iespējams, neziņā paraustīs plecus, jo ir labi zināms, ka Pasaules kauss notiek reizi četros gadus un iepriekšējais turnīrs ir noticis 2015. gadā, Anglijā, tātad nākošajam ir jānotiek 2019. gadā un tas ir jāuzņem Japānai. Tiktāl viss pareizi, taču ar piebildi, ja tiek runāts par klasisko regbiju (regbijs-15, regbijs XV), taču paralēli tam pasaulē tiek spēlēts arī regbijs-13, jeb regbija līga un tieši šajā regbija spēles veidā šogad notiks Pasaules kauss.
Latvijā lielākajai sporta līdzjutēju daļai ir vismaz aptuvens priekšstats par to kas ir klasiskais regbijs un tā olimpiskais atvasinājums – regbijs-7, taču kas ir regbijs-13? Sekojot nosaukuma analoģijām, tas ir regbija paveids, kurā vienā komandā spēlē 13 spēlētāji. Ar to gan spēles variācijas savstarpējās atšķirības nebeidzas.
Jāsāk ar to, ka sākumā nekāda regbija-13 nemaz nebija un visi spēlēja vienu, Regbijas futbolu. Spēles šķelšanās sākās brīdī, kad nabadzīgāko rajonu komandas (pārsvarā – Anglijas ziemeļu daļā) nolēma sākt maksāt saviem spēlētājiem, jo tā kā tobrīd visi regbisti bija amatieri, viņiem, lai apmeklētu treniņus, bija jākavē darbs un jāzaudē nauda. Tāpēc komandu īpašnieki arī sāka maksāt spēlētājiem.
Tas nepatika citu reģionu komandām, tāpēc Anglijas Regbija savienība aizliedza maksāt algas spēlētājiem. Ko darīja ziemeļnieki? Nodibināja savu federāciju (Regbija līgu), kur jau sāka dzīvot pēc saviem noteikumiem ne tikai algu ziņā, bet arī spēles gaitas ziņā – samazināja spēlētāju skaitu uz laukuma, ierobežoja vienai komandai atļauto izspēļu skaitu (regbijā-13 pēc pieciem tvērieniem, ja nav izdevies sasniegt ieskaites zonu, bumba ir jāsper prom, līdzīgi kā amerikāņu futbolā) un tā tālāk. Tas viss tika darīts, lai regbijs kļūtu skatāmāks un cilvēki vairāk nāktu uz spēlēm, jo lielāki ienākumi no biļešu tirdzniecības tolaik nozīmēja arī lielākas spēlētāju algas.
Kur tas viss abus regbija veidus aizveda? Jāsaka, ka stāsts ir neviennozīmīgs, jo klasiskais regbijs ir un paliek pats populārākais un atpazīstamākais regbija paveids, tajā pašā laikā regbija līga atsevišķors reģionos ir gana populāra un, piemēram, regbija lielvalstī Austrālijā tieši šis spēles paveids ir populārākais (Nacionālā regbija līga spēlētāju atalgojuma ziņā ir pats naudīgākais regbija turnīrs pasaulē, neatkarīgi no spēles veida), bet Papua Jaungvinējā regbijs-13 ir nacionālais sporta veids.
Atšķirībā no klasiskā regbija, regbija līgā pasaules kauss tika izspēlēts vēl no pagājušā gadsimta vidus, tiesa, šis turnīrs nebija tik grandiozs kādam tam teorētiski būtu jābūt, jo tikai 1995. gadā, 11. Pasaules kausa izcīņā, turnīrā piedalījās vairāk kā ierastās četras vai piecas komandas.
Pirms tam arī bija ievērojami mainīts turnīra formāts, jo sākumā tas bija četru komandu viena apļa turnīrs pēc kura divas labākās vienības spēlēja finālā, bet vēlāk tas transformējās uz turnīru, kurš norisinās nevis vienu reizi četros gados, bet ilgst četras sezonas utml. Īsāk sakot – regbija līga meklēja savu vietu pasaulē.
Nevar teikt, ka 1995. gada turnīrs tika sagaidīts ar grandiozu optimismu, jo pirms tā bija ļoti daudz skeptisku piezīmju par to, ka tas, piedaloties 10 komandām, degradēs sporta veidu, jo būs daudz sagrāvju. Tā gan nenotika un šis turnīrs kļuva ne tikai par pagrieziena punktu formāta ziņā, bet arī par vienu no visu laiku labākajiem regbija-13 turnīriem.
2000. gadā gan viss apgriezās kājām gaisā, jo, iepriekšējo panākumu iedvesmoti, regbija līgas vadītāji nolēma turnīru paplašināt līdz 16 komandām un… kļūdījās. Jaunpienākušo komandu spēles līmenis bija zems, tāpēc zaudējumi ar trīsciparu punktu starpību (Austrālija pieveica Krieviju ar 110:4) uz kopējā fona nebija nekas ārkārtējs.
Tāpat komandu izvēle bija apšaubāma, jo kopā ar Jaunzēlandes izlasi turnīrā piedalījās arī Maoru, jeb Jaunzēlandes pamatiedzīvotāju komanda, bet Libānas izlase tika izveidota pilnībā no Austrālijā dzīvojošajiem spēlētājiem ar libāniešu saknēm.
Pēc šī turnīra tika nolemts, ka komandu skaits ir jāatgriež iepriekšējā līmenī un 2008. gadā par titulu cīnījās 10 komandas un šis solis sevi attaisnoja, jo sportiskais līmenis kļuva augstāks, bet skatītāju pieplūdums arēnās teju divkāršojās.
2013. gadā, tāpat kā šogad, komandu skaits tika palielināts līdz 14 vienībām un ar šo soli RLIF nenošāva greizi, jo pagaidām tieši Anglijā un Velsā rīkotais turnīrs tiek saukts par visu laiku veiksmīgāko.
Kas tad ir Pasaules kauss regbijā-13? Viennozīmīgi, ka tas ir globāls sporta forums, kurā tiekas labākās regbija līgas valstsvienības, kā arī tā ir lieliska skatuve visiem tiem, kas vēlas sevi parādīt daudz plašākai publikai, tajā skaitā tiem, kas vēlas pāriet uz klasisko regbiju vai pat amerikāņu furbolu.
Tāpat regbija līgas Pasaules kauss ir lielisks pasākums ar kura palīdzību demonstrēt šo sporta veidu un piesaistīt aizvien jaunus līdzjutējus un spēlētājus, jo kur tad citur, ja ne labāko komandu cīņās iepazīt sporta veida burvību.
Protams, ka mērīties ar… popularitāti ar Pasaules kausu klasiskajā regbijā līgas spēles kodam nav vērts, jo viņi ir pārliecinošos zaudētājos, taču tajā pat laikā jāsaprot, ka klasiskā regbija četrgades svarīgākais turnīrs vispār ir viens no populārākajiem sporta pasākumiem pasaulē. Savukārt vidēji uz maču nākošie 15-20 tūkstoši skatītāju (iepriekšējos regbija līgas Pasaules kausos) ir gana labs rādītājs, lai pilnīgi droši sevi pieteiktu sporta kalendārā.
2017. gada Pasaules kauss otro reizi tā pastāvēšanas vēsturē norisināsies Okeānijas reģionā – Austrālijā un Jaunzēlandē. Austrālijā jau bija noticis 2008. gada turnīrs, bet Jaunzēlande regbija līgas svarīgāko čempionātu uzņems pirmo reizi. Šīs valstis ieguva tiesības rīkot turnīru 2014. gadā, pārspējot DĀR. Tiesa, kā uzņemošā puse šajā Pasaules kausā ir atzīmēta arī trešā valsts, jau pieminētā Papua Jaungvineja. Izmantojot milzīgo sporta veida popularitāti un faktu, ka šīs valsts izlase arī ir izcīnījusi tiesības spēlēt četrgades nozīmīgākajā turnīrā, kā arī to, ka tā ģeogrāfiski atrodas tuvu divām turnīra organizatorēm, tika nolemts, ka "The Kumuls" savas grupu turnīra spēles aizvadīs mājas arēnā.
Runājot par arēnām, kopumā Pasaules kausa mači tiks aizvadīti 13 stadionos, kuru minimālā ietilpība ir 12 tūkstoši skatītāju sēdvietu (Atskaitot Dārvinas stadionu, kurā notiks tikai viens mačs – pirmais ceturtdaļfināls, pārējo arēnu ietilpiba ir vismaz 17 tūkstoši). Lielākā no arēnām ir Brisbenas "Suncorp Stadium", kurā ietilpst vairāk kā 52 tūkstoši skatītāju un tieši šajā arēnā tiks aizvadīts Pasaules kausa fināls.
Bez jau pieminētajām Austrālijas, Jaunzēlandes un Papua Jaungvinejas komandām Pasaules kausā spēlēs vēl 11 komandas, kas tiks sadalītas četrās grupās – divās spēlēs četras komandas, bet divās – pa trīs. Trūstošo maču mazākās grupas aizpildīs ar cīņu pret otras mazās grupas kādu no komandām.
Tiesa, izslēgšanas mačos, kuriem kvalificējas astoņas komandas, iekļūs trīs labākās četru komandu grupu vienības un tikai pa vienai no diviem pārējiem trio.
2017. gada regbija līgas Pasaules kausa dalībnieki
Šis jautājums, protams, interesē daudzus, jo ir jau interesanti uzzināt kāds tam visam sakars ar mūsu zemes regbiju. Jāsaka – pats tiešākais, jo Latvijas izlase piedalījās kvalifikācijas turnīrā, Eiropas čempionāta C grupas kvalifikācijas turnīra ietvaros 2015. gada 9. maijā Upesciema stadionā ar 12:32 piekāpjoties Spānijas izlasei, un tālāk gan netiekot.
Jāpiebils, ka arī spāņi tālāk netika, jo no Eiropas kvalifikācijas turnīra uz Pasaules kausu dosies Īrija un Velsa.
Tiesa, bez uzmanības mūsu izlase nepalika un izpelnījās uzaicinājumu uz 2018. gada Starptautiskās regbija līgas federācijas (RLIF) rīkoto Uzlecošo valstu pasaules kausu, kurā bez Latvijas, pēc pašlaik pieejamās informācijas, piedalīsies Kanāda, Grieķija, Honkonga, Ungārija, Malta, Filipīnas, Taizeme, Vanuatu un Ņūeja. Turnīrs norisināsies Austrālijā, Sidnejā.
