„Latvijas izlase pēc ceturtdaļfināla un visa turnīra kopumā pelnījusi tikai uzvaras,” sacīja Guntars Paste. „Kā jau visās turnīra otrās puses spēlēs, arī pret zviedriem puiši nocīnījās maksimāli un spēlēja uz uzvaru par spīti tam, ka pretinieki bija lieli favorīti. Bija skaidri redzams, ka komanda ir noticējusi sev un saviem spēkiem, šajā ziņā noteikti ļoti par labu nāca spēles pret Ziemeļamerikas izlasēm, kad izdevās pamatlaikā spēlēt neizšķirti. Noteikti, ka varējām aizķerties arī spēlē pret Zviedriju, bet bija vajadzīgs nedaudz vairāk veiksmes. Arī tiesnesis šoreiz mums neveiksmīgi kļūdījās, apturot spēli, kad ripu vārtos dabūja Pavlovs, bet pašās beigās Ķēniņam nesanāca izmantot lielisku izdevību, kas būtu novedusi pie papildlaika.”
„Šo spēli var salīdzināt ar Soču olimpiskajām spēlēm, kad arī ceturtdaļfinālā minimāli tika zaudēts galvenajai favorītei, toreiz Kanādai,” turpināja Paste. „Taču atšķirība ir tā, ka Sočos izlasē bija sapulcināti praktiski visi labākie mūsu hokejisti, nolasīts praktiski sapņu sastāvs. Šoreiz sastāvā bija ļoti daudz iztrūkumu, un neviens tā īsti neparedzēja, ka šī varētu būt reize, kad tiksim tik tuvu pusfinālam. Varētu teikt, ka Latvijas izlase bija turnīra lielākais atklājums, jo Šveice tomēr pusfināla tuvumā balansē gandrīz katru gadu. Latvija ļoti pārspēja uz sevi liktās cerības.”
„Vai Merzļikins pelnījis turnīra labākā vārtsarga balvu? Man pašam nebūtu nekādu sirdsapziņas pārmetumu viņam to piešķirt,” smaidīja Paste. „Nav gan bieži gadījumi, kad šī balva tiek vārtsargam, kurš netika pat pusfinālā, taču acīmredzami, cik ļoti Latvijas izlase bija atkarīga no saviem vārtsargiem. Saku daudzskaitlī, jo arī Gudļevskis nospēlēja lieliski pret Kanādu, palīdzot tikt pie punkta, bet, kad arī viņam īpaši negāja pret Somiju, visa izlase sašļuka. Merzļikina klātbūtnes efekts aizsargos bija labi jūtams, viņi paļāvās uz savu vārtsargu.”
„Tomēr nav īsti pareizi runāt, ka mums vajadzēja būt pusfinālā, ja spēlējām vairākumā piecatā pret trim, bet tomēr neiemetām,” atzina Paste. „Pārāk maz bija metienu uz vārtiem, uzskatu, ka vajadzēja vienkārši dot Sotniekam pa metienam no tālienes. Gribējām izspēlēt līdz tukšiem vārtiem, bet nu pret Zviedriju tas cauri negāja.”
„Zviedrija kopumā nospēlēja tā, kā vajag, un var teikt, ka savā ziņā cienīja mūsu hokeja,” turpināja Paste. „Mazākumā viņi praktiski negāja uz piespēļu pārtveršanu, bet gan sargāja savus vārtus, arī pēdējās minūtēs nekur nesteidzās un nemēģināja iemest tukšos vārtos. Zviedrijai ir ļoti pieredzējuši hokejisti, kuri gluži vienkārši zina, kā šādās situācijās spēlēt, lai nosargātu uzvaru, viņi prot izmest ripu no zonas, tā lai nav pārmetiena, zina, cik augsts presings ir drošs utt. Ir reizes, kad pretinieks šādās reizēs pārcenšas un skrien uz priekšu kā Dullais Dauka, bet Zviedrijas izlasē viss tika izdarīts pārliecinoši.”
