Latvijas Peldēšanas federācija ir darījusi visu iespējamo, lai Latvijas olimpiskās komandas sportistes Aļonas Ribakovas treneris Germans Jakubovsks kopā ar savu audzēkni varētu piedalīties XXXI Vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro vai vismaz būtu klāt dienā, kad sportiste izies uz startu. Ar LPF Valdes lēmumu par Latvijas peldēšanas pārstāvju sastāvu dalībai Rio 2016, Latvijas Olimpiskajai komitejai tika iesniegts saraksts piecu cilvēku sastāvā – 2 sportisti (Uvis Kalniņš, Aļona Ribakova), 1 komandas pārstāvis (LPF prezidents Kaspars Pone) un 2 treneri (Deivs Kolinss, Germans Jakubovskis). Dalībnieku saraksts tika iesniegts prioritārā secībā atbilstoši delegātu uzdevumiem un veicamajām aktivitātēm olimpisko spēļu laikā.
Informēju, ka ar LOK Izpildkomitejas lēmumu visi pieci dalībnieki tika apstiprināti iekļaušanai Latvijas delegācijas sastāvā. Tālākā atbildība par šo sportistu, treneru un komandas pārstāvju dalību olimpiādē ir LOK kompetencē. Ņemot vērā LOK prezidenta Aldona Vrubļevska izteikumus par LPF prezidenta neētisku rīcību, vēlamos uzsvērt, ka tieši LOK ir rīkojusies neētiski un neprofesionāli apstiprinot visus pieteiktos dalībniekus un pēc tam nenodrošinot visu pārstāvju ierašanos Riodežaneiro. Vēl vairāk – A. Vrubļevskis arī pēc šīm izmaiņām telefoniski apstiprināja, ka treneris Jakubovskis tiks komandēts uz Rio, viņam tiek meklēta aviobiļete un treneris būs Rio līdz viņa audzēknes startam olimpiskajās spēlēs – 10. augustam. Ņemot vērā šo informāciju un LOK prezidenta solījumus, biju pārliecināts, ka treneris Germans Jakubovskis ieradīsies Rio, jo par pretējo nedz LPF, nedz es personiski netiku informēts. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka sportistei Rio tika nodrošināts profesionāls trenera atbalsts, kuru sniedza U. Kalniņa treneris D. Kolinss un process tika veiksmīgi nodrošināts pilnā apmērā.
Attiecībā uz trenera Germana Jakubovska izteikumiem, jāuzsver, ka tie ir nepilnīgi un tajos iztrūkst zināšanu par esošo situāciju. Sporta treneriem būtu vairāk jākoncentrējas uz savu pamatdarbu un tiešajiem pienākumiem – sportistu sagatavošanu, un uztraukties par viņu rezultātiem, nevis par savu klātbūtni vienās vai otrās sacensībās. Uzsvēršu vēlreiz – G. Jakubovska audzēkne Aļona Ribakova olimpiskajās spēlēs iekļuva pamatojoties uz LPF Valdes piešķirto olimpiskās solidaritātes vietu, nevis saviem rezultātiem. Latvijas sieviešu reitingā sportiste atrodas tikai trešajā vietā un atlases periodā nav spējusi pat izpildīt B kvalifikācijas normatīvu, kas šogad izdevās 8! mūsu valsts sportistiem. Ribakova nav starp viņiem.
Te ir vērts atgādināt, ka 2012. gadā, kad A. Ribakova nekvalificējās dalībai Londonas Olimpiskajām spēlēm (lai gan bija reitingā augstākajā pozīcijā), jo nebija startējusi iepriekšējā gada pasaules čempionātā, kā to pieprasa FINA noteikumi, G. Jakubovksis aicināja LPF Valdi pieņemt lēmumu nesūtīt uz olimpiādi nevienu no sieviešu sportistēm, kā arī pati sportiste sūtīja vēstuli uz Starptautisko Peldēšanas federāciju (FINA) ar aicinājumu skaidrot šo situāciju. Uzskatu, ka, ņemot vērā šādu G. Jakubovska pozīciju, viņam pašam vajadzēja atteikties no savas sportistes un savas dalības Rio spēlēs. LPF, neskatoties uz šādu iepriekšējo trenera rīcību, pieteica G. Jakubovski un viņas audzēkni dalībai olimpiskajās spēlēs. Otrkārt, vēlos izteikt savu pārsteigumu par mediju nepamatoti plašo interesi un radīto ažiotāžu par viena trenera dalību olimpiskajās spēlēs, jo pēc publiski pieejamās informācijas skaidrs, ka G. Jakubovskis nav vienīgais no akreditētajiem treneriem, kuri nedodas uz Rio.
Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī sportistes iespējas cīnīties par iekļūšanu pusfinālā, tad šī trenera atrašanās galīgi nebija prioritatīva un būtiska. Uzskatu, ka sporta nozarē, tai skaitā peldēšanā, ir ļoti daudz svarīgu un aktuālu tēmu, par kurām vajadzētu rakstīt un uzsākt plašāku sabiedrības diskusiju. Piemēram, par to, ka Latvijā ik gadu noslīkst teju 200 cilvēku, bet valsts līmenī šajā jautājumā nekas netiek darīts, lai uzlabotu situāciju. Tāpat domāju, ka sabiedrībai acīmredzami nav saprotams pēc kādiem principiem un prioritātēm olimpisko veidu federācijas strādā! Vēlos uzsvērt, ka federāciju prezidenti atšķirībā no LOK prezidenta ir brīvprātīgi darbinieki, kas nesaņem atalgojumu, bet gan tērē savu laiku un resursus, lai noturētu federācijas pie dzīvības, jo no valsts tiek saņemti tikai 10% no nepieciešamā budžeta federācijas darba nodrošināšanai. Te faktiski var teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija nepilda valsts Sporta likumu, kas deleģē federācijas noteicošo lomu sporta veida attīstībā, jo nenodrošina finansējumu, lai šīs saistības varētu izpildīt. Šādos apstākļos izdzīvošanu!
Ņemot vērā, ka bāzes finansējums, ko IZM piešķīrusi caur LOK, ir nedaudz vairāk par 21 000 EUR gadā, tad federācijai, kas pārstāv 5 olimpiskos sporta veidus un teju 10000 audzēkņus, tad jebkuram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka šādos apstākļos par attīstību runāt nav iespējams. Tieši tāpēc ir ļoti būtiska LPF dalība dažādos starptautiskos projektos un programmās. Tādēļ mana kā LPF prezidenta dalība olimpiskajās spēlēs ir ļoti būtiska, jo šajā laikā noteikt dažādas formālas un neformālas SOK un FINA sesijas, kas noteiks dažādu programmu pieejamību nākošajā olimpiskajā ciklā. Es kā LPF vadītājs strādāju pie tādas mūsu valstij būtiskas programmas kā “Swimming for All. Swimming For live”, kur Latvija, ņemot vērā lielo noslīkušo skaitu, varētu būt viena no Eiropas valstīm, kurā tiek realizēts pilotprojekts. Tāpat es strādāju pie tā, lai Rīgā tiktu uzņemts FINA pasaules kausa posms, kas varētu būt ļoti nozīmīgs sporta pasākums Latvijai, jo tajā piedalās ļoti daudz vadošie pasaules peldētāji. Mēs turpināsim strādāt pie treneru un tiesnešu izglītošanas starptautisko programmu ietvaros arī nākamajā olimpiskajā ciklā.
