Ar šo iedibināto kārtību jārēķinās arī Aleksandram Beļavskim, kura vadībā pirmo reizi Latvijas hokeja valstsvienība spēlēs pasaules čempionātā.
Sagatavošanās ciklā ap hokeju valdošais barometrs jau uzrādīja iepriekšminēto tendenci. Kad ripas vārtu tīkliņu no iekšpuses neskāra un zaudējumi rindojās cits pēc cita, jau bija dzirdamas runas, ka ar Beļavska iecelšanu amatā ir aizšauts garām. Treniņnometnes sākumā par jaunā trenera atbilstību amatam, šķiet, sāka šaubīties arī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans, jo kā gan citādi lai skaidro viņa lēmumu bez Beļavska ziņas par treneri no aizokeāna aicināt Tomu Kūlenu. Beigās Kirovs gan ieslēdza atpakaļgaitu, un Kūlens uz Latviju neatbrauca.
Par jaunā trenera darba stilu arī varēja dzirdēt skeptiskas piezīmes. "Lēnām ieslidojamies, un tad darām tā un šitā - ja mūsu laikā kāds no treneriem tā būtu teicis! Bija jāstrādā ar maksimālu atdevi no pirmās līdz pēdējai treniņa minūtei. Nedomāju, ka ar tādu gatavošanos kaut kas labs sanāks," pēc valstsvienības treniņa Volvo ledus hallē privātā sarunā skeptisks bija viens no vadošajiem padomju laika Rīgas Dinamo spēlētājiem.
Tikmēr gatavošanās ritēja savu gaitu, un pat pēc sāpīgā nokdauna Norvēģijā (3:7) Beļavskis saglabāja vēsu prātu, to viņš vēlas sagaidīt arī no saviem padotajiem.
"Viņš ir pozitīvi noskaņots, visu uztver bez panikas," jauno treneri raksturo komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš. "Beļavskis mūs mudina atrast izeju no visām situācijām. Viņš ir pārliecināts, ka ar bļaušanu neko nevar panākt. Mani šāda attieksme pat ļoti apmierina."
Visu rakstu Pirmā nopietnā atskaite lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 27.aprīļa, pielikumā Hokeja Diena!
