Tomēr LSPA Vieglatlētikas katedras vadītāja Ilze Avotiņa un lektors Krišjānis Kuplis jau pirms vairāk nekā gada ieteica Matīsam atrādīties ikgadējos bobsleja testos. Tobrīd šāda ideja viņu īpaši nav vilinājusi, taču domas mainījušās un, draugu motivēts, Matīss tomēr nolēmis pamēģināt.
Viņš atzīst, ka bobslejam līdz šim bija sekojis līdzi, tomēr klātienē šo sporta veidu un sportistus nekad nebija redzējis. „Soču olimpiskās spēles vēroju jau ar pavisam citu skatienu. Interese bija lielāka nekā iepriekš, jo tobrīd jau zināju, ka pavasarī došos uz bobslejistu testiem. No citiem cilvēkiem biju dzirdējis tikai par Sandi Prūsi un to, ka viņš ir stingrs treneris. Vienlaikus viņš daudzas lietas māk pasniegt ar humoru un tas atvieglo sapratni. Arī pret Jāni Ozolu un Olafu Kļaviņu man nav nekādu pretenziju.”
Testos viņš sevi apliecinājis labi un uzaicināts uz „iekustēšanās” treniņiem maija beigās Usmā, kur tiek sniegts neliels ieskats par to, kas būs sagaidāms vasaras treniņnometnēs Ventspilī. „Bija daudz dažādu disciplīnu, kurās varējām sacensties un novērtēt savu varējumu, kā, piemēram, lodes mešanā un lēcienos no vietas. Mans mīnuss bija spēka radītāji, taču skriešana un lēkšana bija normālā līmenī. Grūtāk gāja tiem, kuri iepriekš nebija daudz skrējuši, piemēram, puiši, kas atnāca no spēka trīscīņas. Jā, salīdzinot ar basketbolu, treniņi notiek ārā, tādēļ biežāk ir nelielas iesnas un klepus, taču arī pirms tam ziemā skrēju krosiņus.”
Matīss saka, ka viņu nav mulsinājis fakts, ka būs jātrenējas kopā ar vieniem no stiprākajiem vīriem Latvijā, kas nav visai pateicīgs fons jauniņajam. „Man ir tāda domāšana – allaž cenšos līdzināties labākajiem. Ja Daumants Dreiškens ceļ vislielākos smagumus, tad arī es uz tiem tiecos, ja kāds ir ātrākais skriešanā, tad arī es gribu vismaz pietuvoties šiem rezultātiem. Lai gan sākumā bija jocīgi, jutu, ka ar katru treniņnometni nāku viņiem klāt.”
Septembra vidū Matīss beidzot ticis arī līdz ledus starta estakādei un šie treniņi viņam ātri vien kļuvuši par mīļākajiem, jo bijis jāizpilda tas, ko no tevis prasīs arī sacensībās. „Kad vēl trenējāmies estakādē „Daugavas” stadionā, tad bija drusku baisi, jo daži puiši guva traumas. Tomēr tagad pamazām bailes ir pārvarētas. Uz ledus jau bija vieglāk, lai gan nācās apgūt atsevišķas nianses. Līdz šim nekad nebiju skrējis naglenēs, tādēļ bija jāpierod, ka jāskrien ir tikai ar pēdas priekšējo daļu. Vēl svarīgāk tas ir uz ledus – ja pieliksi pie ledus papēdi, tad viss beigsies ar kritienu. Arī treneri regulāri atgādina, ka pirms ieskrējiena jāpārbauda, vai naglenēs nav palicis ledus.”
Trešdien Matīsam bija arī pirmās „leduskristības” Siguldas trasē, turklāt treneru kolektīvs nolēmis viņu izmēģināt pilota lomā. „Pirmie iespaidi ir ne labi un ne slikti… Bija kritieni un esam diezgan apdauzījušies, tomēr vēlos pateikt lielu paldies puišiem, kuri uz mani nav apvainojušies, bet gan cenšas uz šo visu raudzīties pozitīvi.”
Ceturtdien piedzīvotais kritiens esot bijis īpaši nepatīkams, tādēļ piektdien treneri piešķīruši Matīsam atpūtu. „Protams, ka pirms braucieniem vairākas reizes izgājām trasi, tomēr nav viegli atcerēties treneru stāstīto, kad viss notiek tik ātri un lēmumi jāpieņem acumirklī. Man ir autovadītāja tiesības, taču ar automašīnas vadīšanu to nemaz nevar salīdzināt. Viss notiek tik ātri, bet pareizais lēmums ir jāpieņem īstajā laikā. Kritieni gadījās iesācējiem raksturīgās trases vietās, nepareizajā laikā izbraucot no virāžas. Nav viegli, taču bobslejā ir jābūt gatavam, ka tevi kratīs un dauzīs…” ar vienu no svarīgākajām atziņām dalās Matīss.
