Gandarīti par iekļūšanu Londonas olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīra ceturtdaļfinālā bija Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš, ļaujot noprast, ka minimālā programma ir izpildīta. Nu jātiecas to pārpildīt. “Ceturtdaļfinālā pretinieki būs favorīti, taču nedomāju, ka viņi mūs varēs nomētāt ar cepurēm,” kaujiniecisks bija Pļaviņš.
Nervozajam spēles sākumam abi atrada atšķirīgus iemeslus. “Pa nerviem bišķiņ uzdeva tā ilgā gaidīšana un ņemšanās, lai dabūtu biļetes ģimenei. Nebija tā, ka varējām vienkārši atpūsties vai gatavoties spēlei, jo ilgi nezinājām ne to, kad jāspēlē, ne to, ar ko jāspēlē. Divpadsmitos vakarā uzzinājām, pret ko. Kādos vienos uzzinājām, ka jāspēlē deviņos vakarā. Aizgājām gulēt, bet pēc stundas jau brālis zvanīja un teica, ka tomēr jāspēlē jau vienos. Tikai vienos aizgājām gulēt, un vienos jāspēlē. Tāpēc varbūt arī bijām nedaudz nervozi pirms spēles. Tas gan arī noraisīja domas no pretiniekiem, taču tas liekais stress bija,” norādīja Jānis Šmēdiņš.
Mārtiņš Pļaviņš vairāk uzsvēra atbildību pirms nozīmīgās spēles: “Šodien bija cita spēle, cita likme. Tur nevar vienkārši salīdzināt. Ja vakar nīderlandieši pēc spēles teica, ka viņiem tas zaudējums neko neizšķir, tad šoreiz viss izšķiras vienmīnusa sistēmā. Protams, satraukums pirms šīs spēles bija visstiprākais. Nospēlējām labāk nekā pirmajā spēlē pret vāciešiem, taču uztraukums bija lielāks, tāpēc tā kvalitāte bija līdzīga. Ja godīgi, spēles kvalitāte bija traģiska. Tu zini, ko gribi izdarīt, bet nedaudz piedomā ar galvu, pieturi roku, un nav. Viņiem gan bija tieši tāpat. Vienīgais, ko varu piezīmēt, ka Jānis labi nospēlēja blokā, un mēs labāk nospēlējām aizsardzībā. Tās ir lietas, ko mēs tiešām varam. Otrajā setā tas riktīgi izdevās. Labi, ka dabūjām to atrāvienu, jo beigās tie pēdējie punkti šķita, ka nāk veselu gadu. Spēle bija švaka, bet rezultāts ir labs, un paliks tas rezultāts.”
Spēles sākumu ietekmējis arī brāzmainais un mainīgais vējš, taču, kad izdevās pielāgoties, lietas aizgājušas. Šmēdiņš piekrita, ka spēles lūzuma punkts bija pirmā seta beigas: “Viņi, man šķiet, pirmajā setā visu laiku bija punktiņu priekšā. Tad normāli uz astoņpadsmit vinnējām. Jā, to varētu saukt par lūzuma punktu. Otrajā setā jau mums bija labs pārsvars, taču problēma bija tā, ka pārāk agri noticējām uzvarai. Tie pēdējie pieci punkti klāt nāca ļoti grūti.”
Latvijas duets pirmo reizi šajā sezonā iekļuva labāko astoņniekā. “Es tiešām nezinu, kāpēc tā. Kaut kā vienkārši sakrita tās pozitīvās emocijas. Līdzīgi kā iepriekš pasaules čempionātā – toreiz mums bija laba grupa, no kuras cerējām iziet, taču aizgāja spēle, bija labs laiks, labi jutāmies, tāpēc labi nospēlējām. Beigās tikai aizdomājāmies – mēs taču spēlējam jau par medaļām – tāpēc uzreiz zaudējām,” kļūdu, no kuras jāmācās, atklāja Pļaviņš. Nu jau viņš atklāja, ka komandas mērķis bijusi iekļūšana sešiniekā, kas nu ir izdevies. “Pagājušajā olimpiādē bijām devītie, tagad jau sestie. Domāju, ka, lai kā mēs tagad nospēlētu, neviens nedrīkstētu kaut ko pārmest. Es domāju, ka amerikāņi krievus vinnēs, lai gan mēs tikai priecāsimies, ja būs otrādi, jo krieviem arī tikai pirmā olimpiāde. Domāju, ka amerikāņi viņus nospiedīs. Viņiem Klāgenfurtē zaudējām, pasaules čempionātā uzvarējām. Viņi būs favorīti, taču nedomāju, ka viņi mūs gribēs nomētāt cepurēm,” Pļaviņš ir pārliecināts, ka amerikāņus var apspēlēt.
a
