"Aizsargs pacēla bumbu kādas četras piecas reizes, bet bloķētājs pie teikšanas tika kādas piecpadsmit reizes. Līdz ar to tāds tas rezultāts. Pārējās nianses šeit bija mazsvarīgas. Tas bija galvenais zaudējuma iemesls," uzskata Pļaviņš.
Skatītāju atbalsts neradīja nervozitāti Jānim?
Nē. Man noteikti ne. Atbalsts tieši palīdzēja saņemties pēc zaudētā pirmā seta. Kaut ko padomāt, pamainīt taktiku, lai to otro setu uzvarētu. Varētu teikt, ka tas notika, pateicoties atbalstītājiem. Nu, trešais sets... Tur nav ko īpaši piebilst.
Salauzāt otro setu un šķita, ka spēle aizies. Kāpēc trešā seta sākums bija vienkārši katastrofāls?
Man arī tā likās. Es nezinu. Tādos brīžos kaut ko it kā jāmaina. Pārtraukuma paņēmām. Nekas nemainījās. Man tiešām grūti komentēt, kāpēc trešais sets izvērtās tik neveiksmīgs.
Kā lauzāt spēli otrajā setā?
Pamainījām taktiku. Sākām spēlēt uz bloķētāju. Jānim izdevās viņu vairāk pieturēt blokā, tāpēc viņš sāka taisīt vairāk māņsitienus. Man bija iespēja pacelt aizsardzībā un atsist. Tāpēc arī tik stabili uzvarējām otro setu. Jānis uzbrukumā nospēlēja gudri, vairāk izdarīja māņsitienus. Bet trešais sets bija kā diena pret nakti. Nezinu, kāpēc tā.
Cik ļoti traucēja savainotais plecs?
Pret Alisonu nedaudz ievilku plecu. Sist ir grūtāk, bet pret austrāliešiem jau nebija jāsit. Bija jāskrien un jākato [jāsit māņistienus]. Sākumā bija daudzmaz okei, tās beigas tādas.
Kā kopumā vērtē čempionātu?
Nebija tas sliktākais. Iepriekš ar Sašu [Samoilovu] un Lauri [Iecelnieku] pat netikām ārā no grupas. Jā, ar Kreili [Jāni Šmēdiņu] bija ceturtā vieta. Šoreiz četrās spēlēs bilance bija neitrāla. Nav tik traki, bet, protams, austrāliešus gribējās vinnēt. Redzējām, ka nekā traka tur nav, vienkārši savā spēlē nepieņēmām tos pareizos lēmumus. To neizdevās izdarīt tik veiksmīgi. Viņi reitingā ir tik tikko divdesmitniekā. Tādas komandas ir jāvinnē, tur nav jautājumu.
