19.05.2016. 05:15
Pirms pasaules čempionāta sākuma Diena norādīja, ka lielus brīnumus un augstu rezultativitāti no vienīgajiem NHL pārstāvjiem mūsu valstsvienībā Zemgus Girgensona un Ronalda Ķēniņa gaidīt nevajadzētu. Ne tāpēc, ka abiem trūktu meistarības. Tāpēc, ka viņu galveni trumpji ir citi un loma savā Ziemeļamerikas klubā nav saistīta ar rezultativitātes rekordiem. No abiem pasaules čempionātā gan tik un tā bija gaidīts vairāk, bet spēles Maskavā kārtējo reizi apliecināja, ka svarīgāk ir "kas

Pilna vērsija:

, Diena.lv, Sports

Kā 1997. gada pasaules čempionātā vaimanāja Vācijas līdzjutēji, kad viņu valstsvienība ar 0:8 kapitulēja Latvijai, kuras rindās toni noteica pat Vācijas pēc spēka 3. līgā spēlējošie vīri. Viens no tā mača dalībniekiem Harijs Vītoliņš vēlāk intervijās norādīja, ka viņu pašu tā mača iznākums nepārsteidza, jo Latvijas izlasē bija sapulcēti meistarīgi uzbrucēji, kuri pieraduši izšķirt spēļu likteni savas komandas labā, turpretim vāciešiem sastāvā bija bundeslīgas trešo un ceturto virknējumu uzbrucēji.

Cik tad uzbrucēju Latvijas izlases šī gada modelī savos klubos spēlēja vadošās lomas? Kaspars Daugaviņš, Miks Indrašis, Miķelis Rēdlihs, Andris Džeriņš un Roberts Bukarts. Pirmais un otrais tad nu centās uzņemties iniciatīvu, izspēlēt ripu partneriem labās metienu pozīcijās, bet pārējiem uzbrukumu noslēgšana nav trumpja kārts. Tāpēc tā arī sanāca, ka ar pilnu jaudu darbojās tikai viens uzbrucēju trijnieks, bet pārējie lielākoties tikai veidoja iespējas.



Dzenes L. fizioterapeites prakse Ainažu 6, Rīga, LV-1024
Solncevs Valērijs Solncevs ValērijsGrieķu-romiešu cīņa, Brīvā cīņa, Pludmales cīņa
FTA