Timošenko, kas palīdzēja sākt jūnijā gaidāmā Eiropas čempionāta futbolā finālturnīra norises Ukrainā gatavošanu, turēšana ieslodzījumā ir radījusi bažas, vai Kijeva ir gatava tuvināties Eiropas Savienībai.
"Es Ukrainas premjerministram un prezidentam neesmu atstājis nekādas šaubas par to, ka šī lieta.. ir Ukrainas varas iestāžu uzticamības pārbaudījums, un, ka Ukrainas reputācija tiks dramatiski sabojāta, ja līdz Eiropas čempionātam tai netiks rasts civilizēts risinājums," Tusks paziņoja preses konferencē Varšavā.
"Domāju, ka aicinājumi boikotēt čempionātu nav piemēroti. Saprotu politiķus, kas jūt līdzi Jūlijai Timošenko, bet nekas netraucē viņiem paust savu līdzjūtību skaidrā veidā arī čempionāta laikā," norādīja Tusks, paužot pārliecību, ka "Timošenko nevēlētos, lai viņas lielie centieni un pūliņi [sarīkot Eiropas čempionātu futbolā Ukrainā] izgaistu vējā".
Vācijas kanclere Angela Merkele ir draudējusi boikotēt futbola EČ finālturnīra spēles Ukrainā, protestējot pret to, kā prezidenta Viktora Janukoviča vadītajā valstī izturas pret ieslodzījumā esošo Timošenko, kas ir Janukoviča režīma pretiniece. Tāda paša iemesla dēļ arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, Eiropas Savienības tieslietu komisāre Viviana Redinga un Austrijas kanclers Verners Faimans ir paziņojuši, ka neapmeklēs futbola Eiropas čempionāta finālturnīra spēles Ukrainā nākammēnes.
Savukārt vairāku valstu vadītāji tāda paša iemesla dēļ neieradīsies uz šomēnes Ukrainas pilsētā Jaltā paredzēto Centrāleiropas valstu samitu.
Trešdien Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis brīdināja, ka Rietumvalstu ideja boikotēt Ukrainā gaidāmo Eiropas čempionāta futbolā vīriešiem finālturnīru iegrūstu bijušo padomju republiku atpakaļ Krievijas skavās.
51 gadu vecā Timošenko ir paziņojusi, ka kopš 20.aprīļa ir pieteikusi badastreiku, jo, pārvietojot no cietuma uz slimnīcu, pret viņu ticis pielietots fizisks spēks, un viņai uz ķermeņa radušies asinsizplūdumi. Ukrainas ekspremjere jau ilgstoši sūdzas par veselības problēmām - viņai sāpot mugura.
Kijevas Pečoras rajona tiesa pērn oktobrī atzina Timošenko par vainīgu amata pilnvaru pārsniegšanā saistībā ar gāzes piegāžu līgumu parakstīšanu starp Ukrainu un Krieviju un piesprieda viņai septiņu gadu cietumsodu. Pagājušajā mēnesī pret viņu sākās jauna tiesas prāva saistībā ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, zādzību un ienākumu ārvalstu valūtās slēpšanu laikā, kad viņa 90.gados vadīja enerģētikas uzņēmumu "United Energy Systems of Ukraine" (UESU).
Rietumvalstis pauž viedokli, ka Timošenko, kas ir opozīcijas partijas "Tēvzeme" līdere, tiek vajāta politisku motīvu dēļ. Šādu viedokli pauž arī Timošenko, kas savu vainu neatzīst.
Eiropas Savienība ir nosodījusi Timošenko notiesāšanu kā selektīvā tiesiskuma piemēru un brīdinājusi Ukrainu, ka bloka dalībvalstis neratificēs politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, kamēr vien Timošenko atradīsies aiz restēm.
