Individuālā meistarība un bagātā futbola vēsture Spānijas un Itālijas futbolistiem bija labāka nekā horvātiem, tāpēc C grupas iznākumu uzskatu par likumsakarīgu. Spāņi mūsdienās ir favorīti pret jebkuru pretinieku: pat Brazīliju un Argentīnu, tāpēc par viņu izkļūšanu no grupas šaubu tikpat kā nebija. Itālija vienmēr lēni «ieskrienas» lielajos turnīros un tad pamazām sāk rādīt aizvien pārliecinošāku sniegumu. Spāņi un itāļi tika tālāk pelnīti. Ne tikai pēc statusa, bet arī pēc laukumā parādītā.
Horvātiem izkļūšanai no grupas bija jāuzvar vai nu itāļi, vai spāņi, bet viņi to neizdarīja. Domāju, ka meistarībā viņi tomēr atpalika no abām ceturtdaļfinālistēm. Viņi nospēlēja labi, savu iespēju robežās, bet ar to bija par maz. Tomēr šī horvātu paaudze nav tikpat laba kā tā, kas 1998. gadā ieguva PK bronzu. Tajā pašā vienīgajā uzvarā pār Īriju ar 3:1 horvātiem paveicās. Domāju, ka pretinieku vārtsargs varēja nospēlēt sekmīgāk.
Īrija ne ar ko nepārsteidza. Viņi arī pirms Euro 2012 ne uz ko dižu nevarēja pretendēt, vienīgi priecāties par iekļūšanu finālturnīrā. Īrijas sniegums liek man skeptiski raudzīties uz komandu skaita palielināšanos ar nākamo Eiropas čempionātu. Tādus mačus kā Spānija - Īrija smieklīgi skatīties... Ļoti negribētos, lai EČ futbolā kļūtu par tik prognozējamu kā PČ hokejā, bet tā tas var kļūt.
