- Vai pēc spēlēm ilgi sanāk tīt filmu atpakaļ? Bezmiegs nenomoka? - Nav jau laika ieciklēties uz vienu spēli. Protams, pēc tam treneri parāda video un paskaidro kļūdas. Ja es slikti nospēlējis, sajūta ir nepatīkam un pēc mača vakarā sanāk aizdomāties, taču pienāk jauna diena un jāgatavojas nākamajai spēlei.
- Vai ir prātā kāda spēles epizode, pēc kuras vakarā ilgi nenāca miegs? - Īstenībā atmiņā ļoti palikusi epizode, kad zaudējām pirmos vārtus nesenajā spēlē pret Sanktpēterburgas SKA. Tobrīd nenolasīju spēles situāciju - devos mainīties, bet pretinieki izveidoja uzbrukumu trīs pret vienu un es vairs nepaspēju viņus noķert. Treneris [Artis Ābols] šī rīta treniņā pieslidoja un norādīja, ka šī kļūda maksājusi vārtus, taču nekādu lielu pārmetumu no trenera puses nebija.
- Sezonu iesāki kā septītais aizsargs - astoņos mačos biji saģērbies, sēdēji uz soliņa, tomēr laukumā netiki. Vai tas nav psiholoģiski grūti? - Ir grūti. Tas ir vēl grūtāk nekā spēlēt. Sēžot uz soliņa nogursti vairāk nekā būtu noguris, ejot uz trenažieru zāli. Spēles laikā nevari vienkārši sēdēt un skatīties maču, jo kuru katru brīdi tevi var uzlaist laukumā. Man tā negadījās, taču Mārim [Bičevskim] un Elvijam [Biezajam] kā 13. uzbrucējam tā sanāca.
- Par ko tajā laikā domā? Vai nav auksti? - «Arēnā Rīga» nav, bet ir halles, kur ir diezgan pavēsi un pirksti salst.
- Tā nu sanāca, ka tev komandas galvenā trenera maiņa nāca par labu, jo pie Ābola drīz vien tiki laukumā... - Jā, tā sanāca. Nezinu, vai tiešām būtu ticis laukumā, bet, kad «Dinamo» aizvadīja maču Liepājā pret Jekaterinburgas «Avtomobilist», Peka Rautakallio teica, lai gatavojos, jo būs jābrauc uz Rīgu. Kad atbraucu, viņu atlaida, bet es pēc divām dienām debitēju KHL. Tādēļ, iespējams, ka būtu aizvadījis savu pirmo maču arī pie Pekas.
- Vai savu debijas spēli labi atceries (uzvara viesos pār Ņižņekamskas «Ņeftehimik» ar 1:0)? - Ja tu tā prasi, tad kaut ko atceros. Sajūtas tādas, ka acis deg un gribas visu izdarīt. Tomēr pēc pāris dienām bija jau nākamā spēle un nebija laika padomāt.
- Un kurā spēlē beidzot sajuties piederīgs KHL līmenim? - Grūti pateikt. Varbūt, ka vēl īsti līdz galam neesmu adaptējies šim hokejam. Katrā ziņā es nejūtos, kā stabils pamatsastāva spēlētājs. Lai šajā līmenī spēlētu ļoti labi, man vēl daudz jāstrādā. Iespējams, ka palīdzēja jau otrajā mačā gūtie vārti, bija pozitīvas emocijas.
- Klau, bet ceturtajā spēlē iemeti otros vārtus sezonā - tas ir tieši divreiz vairāk nekā pērn Jaunatnes hokeja līgā (MHL). - (Smejas) Tajā mačā sanāca iespēja uzspēlēt vairākumā, jo savainots bija Krišs [Krišjānis Rēdlihs]. Vai biju pārsteigts? Varbūt sākumā, kad treniņā pirms mača Ufā treneri mani pasauca un paskaidroja, kā spēlēsim vairākumā. Sen nebiju vairākumā spēlējis, varbūt vienīgi nedaudz «Liepājas metalurga» sastāvā.
- Debitēji ar uzvaru, taču šosezon komandai biežāk nākas atstāt laukumu kā zaudētājiem. Cik grūti ir ienākt komandā, kad tai neklājas viegli? - Par to cenšos nedomāt. Eju laukumā un daru visu par 100%, cenšos attaisnot uz sevi liktās cerības, ja reizi man ir uzticēta vieta sastāvā. Ja domāsi par zaudējumiem, tad būs vēl trakāk.
- Jau no pirmajiem mačiem spēlēji gan vairākumā, gan mazākumā. Trenera uzticēšanās ir laba lieta, vai ne? - Jā, tomēr es sapratu tā brīža situāciju - mēs bijām seši aizsargi un īsti nebija citu variantu. Lai gan, protams, bija patīkami, ka jau otrajā mačā mani ielika spēlēt vairākumā.
- Kas tev sagādā lielāko prieku hokejā? - Uzvaras.
- Bet, ja to nav tik daudz kā gribētos? - Man patīk spēka spēle, lai gan neesmu tas raženākais hokejists. Patīk sajūta, kad esi kādam «iedevis iekšā». Protams, patīk arī gūt vārtus, taču tas tik bieži neizdodas. Gribētos uzlabot spēles lasīšanu un būt spēcīgākam.
- Tev sanāca uzspēlēt arī pret Jevgeņiju Malkinu un Aleksandru Ovečkinu. Pret kuru no NHL spēlētājiem klājās visgrūtāk? - Noteikti pret Malkinu, jo īpaši, skaitliskajā mazākumā. Īsti nevarēja saprast, ko viņi vairākumā darīja. It kā biji nostājies pareizi un nospēlēji pareizi, taču viņš vienalga atdod piespēli vai izdara metienu. It kā tu viņam traucē, taču šķiet, ka tas viņu īpaši neapgrūtina.
- Tevi šosezon atcerēsies par spēka paņēmienu pret Niklasu Bekstrēmu. Laikam īsti korekti tajā epizodē tomēr nenospēlēji... - Ja godīgi, tad tā nedrīkst darīt... Taču pirms tam bija epizode pie borta, kur viņš man «iebrauca» ar cimdu sejā. Kad ieraudzīju, ka viņš nāk mani bortēt, nodomāju: «Nu labi, še tev!» Bet tā rīkoties nav solīdi.
- Tev pēc šīs sezonas beidzas līgums ar «Dinamo», tādēļ esi to spēlētāju kategorijā, kuriem jācīnās par jaunu kontraktu. - Tā ir, taču šobrīd par to neesmu aizdomājies. Par to domāšu pēc sezonas.
