Pirmkārt, kāds bijis tavs pavadītais laiks ASV? Kādi ir tavi pirmie iespaidi gan par amerikāņiem, gan basketbolu?Mans laiks ASV ir bijis ļoti intensīvs, daudzas intervijas gan ar medijiem, gan komandām. Īsti nevaru spriest par pašu Ameriku, jo trīs nedēļas nodzīvoju Lasvegasā un gluži par tipisku Ameriku to nenosauksi. Bet kopumā cilvēki ir ļoti atvērti un laipni, un arī ļoti ieinteresēti, cik garš es esmu. (Smejas)
Dažādas pārbaudes, treniņi, intervijas. Kā šobrīd jūties un tiec ar visu galā?Jūtos labi, esmu nedaudz saguris, jo esmu nemitīgā kustībā, bet cenšos izbaudīt procesu. Tieku galā, jo esmu koncentrējies savam mērķim. Un, pateicoties cilvēkiem, kas šajā sagatavošanās procesā ir kopā ar mani.
Žurnālistu interese ir ļoti liela, kas bija gaidāms, taču vai biji gaidījis, ka tā būs tik liela?Esmu viens no spēlētajiem, par kuru draftā ir vismazāk informācijas, jo sezonu pavadīju nevis NCAA, bet gan Spānijā. Parādot labu sniegumu, atrādīšanās treniņā Lasvegasā interese par mani pieauga gan no mediju, gan komandu puses.
Kā ASV tiek galā ar tavu uzvārdu? Varbūt jau esi ticis pie kādas iesaukas?Ir cilvēki, kas mani sauc par KP (Keipi) vai arī par Kris. Negaidu, ka amerikāņi jebkad izrunās manu uzvārdu ar mīkstinājuma zīmēm. (Smaida)
Kas nogurdina vairāk - intervijas vai treniņi?Protams, ka intervijas. Treniņus izbaudu. Esot laukumā aizmirstu par daudzām lietam, kas ap mani notiek.
Intervijā "Yahoo Sports" minēji, ka tev ir svarīgi, ka ASV vari iet uz treniņu zāli kaut naktī. Esi to izmantojis?Šis ir loti intensīvs posms, kad notiek gatavošanās noteiktam mērķim. Sezonā, protams, būs citādi un tad tiešām varēšu iet zālē, kad vēlēšos. Spānijā man tāda iespēja nebija.
Sākumā ASV biji viens, tagad tev pievienojies arī brālis nu arī mamma ar tēti un otrs brālis - aut. piez.. Cik daudz viņš tev palīdz ar visu tikt galā un vai jūti atbalstu ne tikai no ģimenes, bet arī Latvijas?Ir ļoti daudz cilvēku, kuri man novēl veiksmi un priecājas par mani, sūtot man laba vēlējumus sociālajos tīklos. Protams, vienmēr ir arī kāds, kam ir rūgtums. Kas attiecas uz manu ģimeni un draugiem, tad, protams, visi ļoti priecājas par to, kādu ceļu eju un par to, cik koncentrējies esmu savam mērķim.
Ja runājam par treniņiem, tavs „pro day” (atrādīšanās NBA treneriem un klubu pārstāvjiem) izdevās fantastisks. Iekšā lidoja teju viss. Veiksme, vai tam biji gatavojies un citādāk nemaz nevarēja būt?Protams, ar brāli Jāni cītīgi gatavojāmies, zinot, cik daudz komandu pārstāvju būs atbraukuši skatīties un cik liela nozīme būs šim vienam treniņam. Biju pilnībā koncentrējies un viss sanāca.
Drafts ir ļoti tuvu un pieaug arī dažādas versijas par to, kas tevi varētu izvēlēties un kur esi bijis uz privātajiem treniņiem. Vai piezogas arī kāds uztraukums par gaidāmo ceremoniju vai pretēji - nespēj to sagaidīt?Vairāk jau tieši nevaru sagaidīt drafta ceremoniju, jo viss šis process mani ir nogurdinājis un ceru, ka ieguldītais darbs nesīs augļus.
Minēji, ka tavam uzvalkam būs latviska pieskaņa. Vai tagad vari pačukstēt, kā tas izskatīsies vai joprojām turēsi noslēpumā?Lai tas paliek noslēpums. (Smaida)
