Porziņģis spēcīgās debijas turpinājumā pret "Bucks" un "Lakers"

Ņujorkas „Knicks” zaudējusi divās spēlēs pēc kārtas, tiesa, abi pretinieki bija vairāk nekā cienījami – pieckārtējā čempione „Spurs” un pagājušās sezonas fināliste Klīvlendas „Cavaliers”, kura tiek uzlūkota kā galvenā favorīte arī šosezon. Kristaps Porziņģis šajos divos zaudējumos sametis 26 punktus un savācis 18 atlēkušās bumbas, uzlicis četrus blokus un atzīmējies ar pārdankošanu pāri Lamarkusam Oldridžam un Kevinam Lavam. Ja vēl pieskaita Porziņģa eleganto apgriezienu un danku ātrajā uzbrukumā pret Polu Milsepu, tad viņa upuru saraksts jau tikai pēc piecām NBA spēlēm ir iespaidīgāks nekā lielākajai daļai šīs līgas basketbolistu visas karjeras laikā. Cita lieta, ka basketbolā vērtē arī ko citu, nevis tikai triecienus grozā no augšas.

Tad nu vispirms par negatīvo, vai vismaz ne tik pozitīvo – piezīmes, tālmetieni un „Knicks” saspēle. „Man jākļūst gudrākam, nedrīkstu tik daudz saņemt muļķīgas piezīmes brīžos, kuri nemaz nav tik izšķiroši,” pats Porziņģis norādījis ESPN apskatniekam, un pamatoti, jo, rēķinot vidēji 36 minūtēs (tādējādi salīdzinot arī ar tiem, kas spēlē vairāk vai mazāk), viņam ir augstākais piezīmju skaits visā NBA, proti, gandrīz septiņas. Viņa spēles laiku gan tas būtiski ietekmējis tikai vienā – pēdējā-, un, protams, ka debitantam par sliktu tiek pieņemti vairāki lēmumi, par ko varēja pārliecināties spēlē pret "Cavs". Taču arī pats Porziņģis vēl tikai cenšas pierast pie NBA tendences, ka uzbrucēja došanās caurgājienā arī pie niecīgas saskarsmes bieži tiek atalgota ar piezīmi aizsargam.

Apsveicama ir Porziņģa vēlme pēc iespējas ātrāk pierādīt NBA pasaulei savu unikalitāti, jo viņam patiešām tāda piemīt, taču – vēloties parādīt, ka tālmetiens viņam nav problēma, Porziņģis uzņemas arī visai sasteigtus trejačus pie pirmās iespējas, arī tādus, kad viņš nostājies krietnu metru aiz tālmetienu līnijas. Tas savukārt novedis pie vājās precizitātes 3/15, turklāt viens tālmetiens iekrita tikai pēc ļoti veiksmīga rikošeta pret vairogu un stīpu. Patīk tas vai nē, bet NBA ir skaitļu un statistikas līga, un 20% precīzu tālmetienu apskatnieku un pārējo klubu izlūku blociņos netiek atzīmēts kā kaut kas īpašs. Gan jau Porziņģa precizitāte NBA spēlēs izlīdzināsies un uzlabosies līdz viņam atbilstošam līmenim. Un nekas traģisks, ja tas nenotiks vēl šīs sezonas gaitā – galu galā, Dirks Novickis savā pirmajā sezonā trāpīja 14 no 68 trejačiem jeb 20.6%...

Pirmās piecas spēles apstiprinājušas, ka „Knicks” nebūs tik bezcerīga kā pagājušajā sezonā, turklāt komanda spēj cīnīties par uzvarām, neskatoties uz Karmelo Entonija zemo precizitāti. Tā gan ir visai problēma, jo, kamēr Entonijs spēja uzņemties iniciatīvu un īstajā brīdī pasniegt divus punktus, varēja piemiegt acis uz „Knicks” uzbrukuma biežo nonākšanu strupceļā. Pagaidām nevietā izskatās nonācis saspēles vadītājs Hosē Kalderons – viņam neglaimojoša ir gan statistika (vidēji tikai 2.4 rez. piespēles), gan un pastāvīgā piekāpšanās pretspēlētājiem aizsardzībā.

Brīžos, kad viens pret vienu nespēlē Entonijs, Ņujorka savu uzbrukumu bieži veido caur garo spēlētāju Porziņģa un Robina Lopesa rokām augstajā postā, taču cerētie aizsargu izrāvieni uz grozu seko reti, un abi „Knicks” torņi vai nu atdod bumbu atpakaļ nosegtam spēlētājam aiz tālmetienu līnijas vai ar dažādām sekmēm uzbrūk paši. „Knicks” rezerves vienība ar debitantu Džerianu Grantu (vidēji 3.4 piespēles) priekšgalā šajā ziņā izskatās izdomas bagātāka, taču grūti saprast, kādēļ samazinājies rezultatīvā spēka uzbrucēja Derika Viljamsa spēles laiks. Pārbaudes mačos viņš bija teicams, arī pirmajā sezonas spēlē sameta 24 punktus 21 minūtē, bet tagad pēdējās divās izgāja laukumā vien uz 11 minūtēm, gūstot attiecīgi septiņus un sešus punktus. Jā, no traumas atgriezies Kevins Serafins, bet viņš pagaidām nerāda neko tādu, kas liktu ierobežot Viljamsa pienesumu komandas uzbrukumā.

Lai nu kā, taču jāsaka, ka Porziņģa debija ir izdevusies – katrā spēlē gūti vismaz astoņi punkti, un statistikas skaitļi ir tādi, ar kuriem sezonas beigās droši varēs tēmēt uz debitantu simbolisko izlasi. Pagaidām gan varbūt ar tādiem vārdiem nevajadzētu mētāties skaļi, jo piecas spēles ir tikai starta taisne NBA sezonas maratonā. Pamati gan ielikti kārtīgi, turklāt tagad priekšā divas spēles pret ne tām spēcīgākajām pretiniecēm – „Bucks” un „Lakers”, kuras kopā deviņās spēlēs guvušas divas uzvaras.

Piezīme: Pati NBA norāda, ka šis iknedēļas rangs ir subjektīvs atsevišķa apskatnieka viedoklis, proti, neko neizšķir un neko negarantē. Jāatgādina arī, ka rangs nosaka nevis šobrīd labākos debitantus, bet gan tos, kuriem ir labākās iespējas sezonas beigās iegūt gada labākā debitanta balvu. Smalka, taču atšķirība ir, un līdz ar to pašreizējais sniegums un statistika nav vienīgais kritērijs.

Ar „Bucks” Porziņģis šosezon jau satikās un pieredzēja, kā „Knicks” uzvar ar 25 punktu pārsvaru. „Bucks” pēc tam zaudēja vēl divas spēles, taču tagad var lepoties ar divu uzvaru sēriju. Tā gan iekrāta pret ļoti vāji spēlējošajām „Nets” un „76ers”, bet situāciju mainījusi Džabari Pārkera atgriešanās no krustenisko saišu plīsuma. Atgriešanās mačā gan viņš spēlēja maz un guva tikai divus punktus, taču Ņujorkai jārēķinās ar talantīgā uzbrucēja klātbūtni.

Šoreiz būs jātiekas arī Janni Antetokumpo, kurš pirmo maču izlaida diskvalifikācijas dēļ, bet pēc tam vidēji mačā sametis 21.3 punktus. Pēc pirmās spēles trauma bija spēka uzbrucējam Džonam Hensonam, taču tiek vēstīts, ka šonakt viņš varētu atgriezties ierindā. „Knicks” garo spēlētāju rūpes gan tik un tā būs Grega Monro nosegšana – viņam pagaidām 19.8 punkti un 9.2 atlēkušās. Pirms gada reti kurš paredzēja Milvoki sesto vietu Austrumu konferencē, bet šosezon Monro pievienošanās jau tagad liek to pieskaitīt „play-off” kandidātēm, un otrs zaudējums pret "Knicks" (un ceturtais sezonā) pie tik viegla grafika varētu būt slikta zīme Džeisona Kida vadītajai komandai.

Pirms viesošanās „Madison Square Garden” Losandželosas komandai būs iespēja izcīnīt savu pirmo uzvaru – šonakt piecu spēļu izbraukums tiek atklāts pret „Nets”, kurai arī pagaidām tikai zaudējumi. „Lakers” vājais sezonas sākums gan nav īpašs pārsteigums, un komanda izskatās nolemta vēl vienam neveiksmju gadam. Kobe Braients pirms sezonas publiski (jau atkal) apvainojās par zemo vietu ESPN spēlētāju rangā un veltīja tam sarkastiskus izteicienus, taču nu jau pats atzinis, ka spēlē ne tikai kā 93. labākais spēlētājs līgā (kā norādīja ESPN), bet gan kā 200. labākais. Tas, protams, nedaudz pārspīlēti, ņemot vērā, ka Braients tik un tā vidēji spēlē samet vairāk nekā 15 punktus.

Priekšlaicīgi norakstīt Braienta uzvaru kāri un mērķtiecību gan nav pati prātīgākā lieta, ko darīt, turklāt veiksmīgi sevi pierāda cits aizsargs Džordans Klarksons, kuram 18.3 punkti vidēji spēlē. Savu kvalitāti apliecina arī Lū Viljamss, rezervista lomā sametot 16.5 punktus, turklāt arī debitanti Džuliuss Rendls un D`Andželo Rasels noteikti uzlabos savu sniegumu. Taču viens Rendls „Lakers” garā gala problēmas neatrisinās, un ar vien tālāk slīgst atmiņas par Roju Hibertu kā „All-Star” līmeņa centru – 2.8 bloki ir iespaidīgi, taču tikai 6.3 atlēkušās un 8.0 punkti, kā arī regulāra piezīmju problēma nav tas, ko „Lakers” vēlas, un ne tuvu nav tas, ar ko piesegt Braienta pamazām norietošo karjeru.

Izmantotie resursi:NBA.comESPN: The Worldwide Leader in Sports