Šo rakstu drīkst lasīt tikai no 18 gadu vecuma.
Lasīt citus rakstus Esmu pilngadīgs
Pagājušās nedēļas nogalē pasaules čempionātā Sanktmoricā latviete izcīnīja 24. vietu, ar ko apmierināta nebija ne pati sportiste, ne treneri. «Braucieni šoreiz kaut kā nesalikās kopā. Bija kļūdas un sānslīdes,» atzīst Priedulēna, kura šosezon brauca ar Tomasa Dukura veco skeletonu, bet nākamsezon cer tikt pie jaunām kamanām. «Tā esmu dzirdējusi, taču sīkāk par to nezinu.»
«Šosezon galvenais nosacījums bija katrās sacensībās tikt divdesmitniekā, lai būtu iespēja aizvadīt divus braucienus. To neizdevās izpildīt Pasaules kausa posmos Leikplesidā un Kēnigzē. Visa sezona aizritēja pa kalniem un lejām, trūka stabilitātes. Visas trīs Ziemeļamerikas trases man bija jaunas, bet no Laplanjas trases Francijā izdevās izsprukt. Tagad vēl atlikusi olimpiskā Soču trase.»
Treneris Dainis Dukurs ne reizi vien uzsvēris, ka Leldes ne mazāk par Leldes sportiskajiem panākumiem viņam rūp arī sportistes izglītība. «Jāsaka liels paldies augstskolas dekāniem un pasniedzējiem. Parasti sesija ir janvārī, bet man izdevās sarunāt, ka to nokārtošu martā, kad sezona būs galā. Atpakaļ būšu tikai februāra beigās un tad divu nedēļu laikā būs jāsagatavojas eksāmeniem.»
Priedulēna norāda, ka būt vienā komandā ar pasaules elites skeletonistiem Martinu un Tomasu Dukuriem viņai ir neatsverama pieredze. «Viņi man pastāsta par katru sīkumu un nieku. Reizēm pat nevari visu atcerēties un iegaumēt, jo viņiem ir ļoti plašas zināšanas. Apzinos, ka agri vai vēlu mani gribēs salīdzināt ar viņiem. Ceru, ka būšu tam gatava.»
«Neteiktu, ka man piemīt fanātisms, drīzāk visu apdomāju,» saka Lelde. «Cenšos saprast arī tehniku, taču neesmu eksperts. Protams, māku nomainīt slidas, taču, kad runa sākas par aerodinamiku, tad gan nākas pastāvēt malā. Pierakstu burtnīcu par tehniku iekārtojusi vēl neesmu, taču man ir klade, kurā pierakstu nianses par trasēm.»