Par olimpisko čempioni kļuva kenijiete Džemima Sumgonga ar rezultātu divas stundas, 24 minūtes un četras sekundes. Aiz šīgada Londonas maratona uzvarētājas otrā finišēja Brunejas skrējēja Junisa Kirva, kura čempionei zaudēja deviņas sekundes, savukārt vēl 17 sekundes lēnākā pasaules čempione etiopiete Mare Dibaba kļuva par bronzas laureāti.
Prokopčuka no uzvarētājas atpalika piecas minūtes un 28 sekundes.
Pēc apdomīgāka distances sākuma 39 gadus vecā Prokopčuka piecu kilometru atzīmi šķērsoja 75.vietā 35 sekundes aiz līderes. Turpmāk distances gaitā līderes pārsvaru palielināja, toties rezultātu tabulā Prokopčuka kāpa arvien augstāk. Pēc 15. kilometra viņa bija sestā desmita beigās, 25 kilometru kontrolpunktā jau sasniedza 40.vietu, bet vēl pēc pieciem kilometriem jau bija 22.vietā. Kāpumu Prokopčuka turpināja arī distances turpinājumā, sasniedzot 14. un 13.vietu attiecīgi pēc 35. un 40 kilometra.
Prokopčukas personiskais rekords - divas stundas 22 minūtes un 56 sekundes - sasniegts pirms 11 gadiem, uzvarot Osakas maratonā.
Marhele pirmajā olimpiskajā maratonā uzvarētājai zaudēja nepilnas 17 minūtes, turpretim Hilbornu no čempiones šķīra gandrīz 27 minūtes (26:47). Startēja 156 skrējējas.
Igauniju pārstāvēja trīņumāsas Luikas, no kurām visaugstāk tika 97.vietu ieguvusī Lilī. 114. pozīcijā ierindojās Leila, bet Līna izstājās.
Sieviešu maratons bija pirmā no 22 disciplīnām, kurās dažādos sporta veidos svētdien sadalīs olimpiskās medaļas.
Olimpiskajās spēlēs Prokopčuka startēja arī 1996.gadā Atlantā, četrus gadus vēlāk Sidnejā un 2004.gadā Atēnās, taču piedalījās nevis maratonā, bet 5000 metru vai 10 000 metru skrējienā. Tomēr karjerā lielākos panākumus Prokopčuka ir guvusi tieši garākajā klasiskajā distancē, tostarp 2005. un 2006. gadā Prokopčuka triumfējot prestižajā Ņujorkas maratonā.
