"Par Ņujorkas maratona atcelšanu uzzinājām, kad bijām ielidojuši ASV. Gaidījām rindā un pa TV ziņās ieraudzījām, ka sacensības atceltas. Trīs dienas pavadījām Ņujorkā, bet pēc tam lidojām atpakaļ," atklāja treneris.
"Ņemot vērā visus apstākļus, kas mūs piemeklēja, domāju, ka rezultāts Jokohamā bija lielisks," atzina Prokopčuks. "Pēc tam, kad Ņujorkas maratons tika atcelts, bija ļoti grūti to formu vēl divas nedēļas noturēt, bet kaut kur jāskrien bija. Daudz lidojumu, daudz aklimatizāciju – vispirms uz ASV, tad atpakaļ Latvijā un tad uz pavisam citu pasaules malu – Japānu."
"Kad ieradāmies Jokohamā, citu valstu sportistu treneri teica, ka mēs neesam viņiem pretinieki, pārvilka mums pāri krustu. Tiem, kam bijusi līdzīga pieredze [ar daudziem pārlidojumiem un aklimatizācijām], teica, ka nav iespējams normāli noskriet. Trasē radās problēmas – pēc devītā kilometra sarāva krampī ikru, pēc tam atgāja, bet pēc 20.kilometra atkal sāka stipri sāpēt, tāpēc Jeļena palēnināja tempu un atpalika no vadošās grupas. Pēc 25.kilometra viņai vispār bija doma izstāties, taču vēlāk kļuva labāk. Tobrīd viņa bija devītā, bet līdz finišam pakāpeniski apsteidza konkurentes. Ja vēl būtu kādi lieki 300-400 metri, domāju, ka viņa apsteigtu ne tikai trešās vietas, bet arī otrās vietas īpašnieci," sacīja Aleksandrs.
Jāatgādina, ka aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā Jokohamas maratonā Prokopčuka ierindojās ceturtajā vietā (2:26:55), no ceturtās vietas īpašnieces, portugālietes Marisas Bariosas atpaliekot tikai četras sekundes, bet no otrajā vietā finišējušās japānietes Mizuho Nasukavas – 13 sekundes.
Aleksandrs Prokopčuks atklāja, ka divu nedēļu laikā atrast sacensības, kur piedalīties, bijis ļoti grūti, bet startu Jokohamā nodēvēja par savā ziņā avantūrisku gājienu: "Visi maratoni bija pārpildīti, jaunus sportistus dalībnieku pulkā pēdējā brīdī neņēma. Turīnas maratons (notika vienā dienā ar Jokohamas maratonu – aut.) pieņēma trīs skrējējus, mums vieta neatradās. Parādījās iespēja startēt Jokohamā, kas mums apsolīja arī apmaksāt ceļu un dzīvošanu. Pēc atgriešanās no ASV Ļenai treniņos Latvijā ikri sāpēja tā, kā vēl nekad agrāk... Protams, skriet Jokohamā bija avantūra, to varu godīgi atzīt. Taču var teikt, ka avantūra mums izdevās. Neskriet vispār nebūtu prātīgi, jo bijām ieguldījuši lielu darbu un kaut kur tas viss bija jārealizē. "
"Pagaidām konkrētu plānu nav. Noteikti būs maratoni pavasarī un rudenī – kā jau tas mums ir ierasts. Ziemā brauksim uz Portugāli. Tiklīdz kā Latvijā kļūs aukstāks un nebūs iespēju trenēties, dosimies uz turieni. Iespējams, janvārī uz Portugāli brauks arī Valērijs Žolnerovičs, kurš sadziedējis savainojumu un atsācis treniņus," piebilda Prokopčuks.
