«Mēs izveidosim jaunu sistēmu cīņā ar dopingu,» aģentūra «R-Sport» citē Putina teikto. «Nodosim šo sistēmu neatkarīgas organizācijas rokās, tā, kā to izdarījušas daudzas valstis. Maskavas valsts universitāti aprīkosim ar modernām tehnoloģijām, iekārtām un personālu. Ceru, ka nekādu blēžu, kas paši organizē dopinga programmu un pēc tam aizbēg no valsts, vairs nebūs.»
Iepriekš Krievijas skrējējs Andrejs Dmitrijevs Vācijas TV kanālam ARD atklājis, ka aptuveni 70-80% Krievijas vieglatlētu lietojuši aizliegtās vielas jeb dopingu. Tāpat par dopinga pārkāpumiem Krievijas sportā informējuši vieglatlēte Jūlija Stepanova un viņas vīrs - Krievijas Antidopinga aģentūras bijušais darbinieks Vitālijs Stepanovs, kuri pēcāk pameta Krieviju, lūdzot politisko patvērumu Kanādā.
«Līdzšinējā un pastāvošā dopinga kontroles sistēma nestrādāja, un tā ir mūsu vaina. Tas nu ir jāsaka un jāatzīst. Un vēlreiz gribu uzsvērt - mēs vienmēr par to esam runājuši - Krievijā nekad nav bijis, nav un cerams, ka arī nekad nebūs valsts atbalsta dopinga sistēmai. Gluži pretēji, būs tikai cīņa ar dopingu,» sacīja Krievijas prezidents.
Šā gada februārī Starptautiskā vieglatlētikas federācija (IAAF) atstājusi spēkā aizpērn Krievijas sportistiem piespriesto diskvalifikāciju no sacensībām, kā dēļ šīs valsts sportistiem šogad Londonā būs liegts piedalīties pasaules čempionātā.
Maklārens savā ziņojumā vēstīja, ka laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam vairāk nekā 1000 Krievijas sportistu 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.
