Iepriekš Latvijas izlasi daudzus gadus vadīja Raimonds Vilde, bet pērn paši volejbolisti iestājās par pārmaiņām. Sorokins norāda, ka jaunajam galvenajam trenerim igaunim Avo Kēlam ir modernāks skatījums uz volejbolu. "Spēles pagaidām vēl neesam aizvadījuši, bet tas ir redzams jau treniņos. Pie trenera Vildes treniņu katru gadu bija vienādi. Kādu laiku izlasē nespēlēju, tad atgriezos, bet bija sajūta, ka nemaz neesmu bijis prom. Visi jau zināja, kas būs treniņos. Bija grūti progresēt, ja nebija izmaiņu."
"Domāju, ka jauns treneris ir pozitīvs notikums. Vairumam šādas pārmaiņas ir pozitīvas kaut vai tikai emocionālajā ziņā. Taču arī treniņi ir citādi, vairāk tiek domāts par spēli. Laicīgi tiek strādāts pie taktikas spēlei pret austriešiem. Manuprāt, iepriekš tomēr tā nebija. Treniņi vairāk "tiek griezti" sastāvos, turklāt pirms sešinieka "griešanas" vairāk tiek strādāts pie tehniskām lietām, nenotiek spēlētāju nodzīšana. Koncentrējamies uz pieskārienu sajūtu, to kvalitāti."
Šajā sagatavošanās posmā, kas sākās 2. maijā, vairāk tika strādāts pie fiziskās kondīcijas nostiprināšanas. Treniņi ar bumbām līdz šim bijuši ļoti maz," skaidro Sorokins. "Tiem, kas tikko beiguši vietējos čempionātus, ir vieglāk, jo viņi ir nesen ieradušies, atrodas optimālā sportiskajā formā. Bet tie, kuri čempionātus beiguši agrāk, vēl nav sasnieguši labāko kondīciju. Divarpus nedēļas ir maz, lai pagūtu labi saspēlēties, tādēļ Eiropas līgas turnīrs, manuprāt, drīzāk ir paredzēts, lai atrastu valstsvienības kodolu - septiņus astoņus spēlētājus - un saspēlētos. Lai līdz galvenajiem mačiem - Eiropas čempionāta kvalifikācijai - mums būtu zināmi savi trumpji."
"Treneris ir paņēmis daudz jaunu spēlētāju un viņam ir svarīgi viņus redzēt darbībā. Vēl ir arī papildus saraksts. Trijās nedēļās sagatavoties ir grūti. Domāju, ka par 80% komanda būs gatava uz Eiropas līgas turnīra otrā apļa spēlēm," atzīst Ruslans. Vai visi spēlētāji ir pieņēmuši jaunā trenera idejas, par to esot runāt pāragri. Turklāt pats Sorokins no Kazahstānas kluba "Altay" atgriezies jau martā, tādēļ izjutis bumbas trūkumu treniņos.
Vaicāts par konfliktu ar klubu, kā dēļ Sorokins atgriezies Latvijā tik agri, volejbolists atbild vienkārši - es nepakļāvos šantāžai. "Dalījām ceturto piekto vietu, kas neapmierināja kluba vadību. Kazahstānā ir raksturīgi piespiest spēlētājus darīt to, kas nav gluži likumīgi. Visai komandai tika iedots parakstīt līguma pielikuma ar atpakaļejošu datumu par to, ka, ja neesam trijniekā, tad klubs ir tiesīgs ieturēt algu līdz pat 100%. Es šo papīru atteicos parakstīt, un nākamajā dienā man atlaida," Kazahstānas sporta saimniecības smalkumus atklāj Ruslans.
