“Biju uzvilcies pēc pirmajiem setiem un jutu, ka tas jānodod tālāk komandai,” pēc spēles, ieturot čempionu maltīti, par izjūtām pastāstīja RTU/Robežsardzes treneris Raimonds Vilde. “Izdevās puišus atmodināt. Gribēt viņi grib, bet pietrūkst niknuma laukumā. Labi, ka puiši saņēmās un parādīja raksturu. Viens otru zinājām labi, un svarīgi bija, kura komanda ātrāk tiks galā ar saviem vājuma brīžiem. Esmu jau teicis, ka uzvaras seta galotnēs jānopelna ar disciplīnu un raksturu. Fināls ir raksturu cīņa. Bijām stiprāki kā komanda.
Sezona bija smaga. Pat finālsērijā nevarējām būt labākajā sastāvā. Vispirms Ingars Ivanovs izkrita no sastāva, tad Rolands Ozoliņš, Gatis Garklāvs pat divreiz. Mums nav garš rezervistu soliņš, tomēr izturējām. Puiši ir malači, ka cīnījās, un gandarījums par rezultātu beigās ir vēl lielāks.”
“Gribējās jau savādāku iznākumu,” pēc mača teica sudrabotās Poliurs/Ozolnieku komandas treneris Guntis Atars. “Varbūt otrais sets kļuva par izšķirošo, kad zaudējām vadību. Visa spēle bija tāda – kad nekļūdījāmies servēs, dominējām, kad viņi dabūja mūs nost no tīkla, tad mums bija problēmas uzbrukumā. Netikām nost no pāris novietojumiem. 4. setā paši tā kā salūzām, bet 5. setā pagājušo reizi paveicās mums, tagad – viņiem. Finālsērija pagāja divu līdzvērtīgu komandu cīņā.”
“Novērtējot sezonu, ko varējām, no spēlētājiem ārā dabūju. Grūti ir spēlēt mūsdienās, ja nevar gūt punktu, pretiniekam servējot. Dāvājam vieglus blokus pretiniekam. Nevis viņi labi nobloķē, bet mēs dāvājam. Arī cēlāja postenī vienā dienā par meistaru netop. Solīti uz priekšu esam spēruši. Baltijas līgā Igaunijas klubi, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, stāvēja uz vietas, bet Latvijas komandas bija kļuvušas nedaudz vājākas. Latvijā vadošās četras komandas, it īpaši, kamēr lūšiem vēl bija baltkrievu centra spēlētājs, bija spēkos līdzīgas. Kam labāka kopējā spēle, tas uzvar. Ļoti daudz ir nepiespiesto kļūdu.”
Izmantotie resursi:volejbols.lv
