“Neatceros, kad tik ilgi biju mājās,” izteicās Rastorgujevs. Sieva par to gan priecājusies, gan bijusi bēdīga vienlaikus. “Vīru jau redzēja, bet sešas nedēļas roka bandāžā, pat traukus nomazgāt nevarēju,” tā pauda biatlonists. Taču sanācis vairāk laika paspēlēties ar meitu.
Pēc operācijas Rastorgujevs devies pie fizioterapeita, izstrādājuši operēto roku. Sākumā bija lielas sāpes, bet rezultāta nebija. Bet tad pēc dažām nedēļām bija arī rezultāts. “Kad ir darbs, tad ir rezultāts. Tas man patīk, tas ceļ augšā,” norādīja sportists.
Tagad viņš ir gatavs atgriezties sportā, lai gan pēc sezonas beigām sajūtas bijušas pavisam citas.
Rastorgujevs viennozīmīgi ir vies no ātrākajiem biatlonistiem, taču vienmēr pievīlusi šaušana. “Mums sports sastāv no trim sporta veidiem – slēpošana, šaušana, psiholoģija. Psiholoģija nav sporta veids, bet pie tās ir jāstrādā, reāli jāstrādā,” atzina sportists.
Viņš ir izrunājies ar sev tuvākajiem cilvēkiem, ar sievu Jolantu. Viņš baudīt biatlonu. “Iepriekš tā nebija baudīšana. Tā bija cīņa ar vējdzirnavām. Tagad ir jābauda,” teica Rastorgujevs.
