Šo rakstu drīkst lasīt tikai no 18 gadu vecuma.
Lasīt citus rakstus Esmu pilngadīgs
«Jautājums bija par trenēšanos un nevar noliegt, ka ir grūti gatavoties vienatnē, jo trūkst finansiālo resursu, tādēļ jādomā, kur un ar ko kopā trenēties,» sarunā ar «Apollo» skaidro Berkulis.
Bet pats Andrejs uzsver, ka šobrīd viņam mērķis ir Soču olimpiskās spēles, bet tālākā nākotnē viņš pagaidām neraugās. «Jā, biatlonā ir vairāki piemēri, kad sportisti pārgājuši startēt zem citas valsts karoga, taču nav jau viss tik vienkārši. Turklāt šeit ir manas mājas, mani draugi un ģimene.»
«Federācija dara to, ko var izdarīt, bet mēs uz to nepaļaujamies un darām paši. Es zinu, ka gribu sasniegt konkrētus rezultātus un manā vietā neviens neko neizdarīs. Mums ir mērķis un uz to visu laiku strādāsim. Jā, treniņos secinām, ka trūkst tas un trūkst šitas, bet... Kurš tad vēlas sasniegt rezultātus, ja ne es pats?» retoriski vaicā Rastorgujevs.
Treneris norāda, ka, domājot par nākamo sezonu, kas būs olimpiskā, būtu jāsāk ar jaunas šautenes iegādi. Vācijā ražotās šautenes maksājot 2500 latu, bet Krievijā ražotās ir ar vienkāršākiem mehānismiem un lētākas (1000 lati), taču tām allaž bijušas problēmas ar stobriem. Tikmēr šosezon bieži pieminētais slēpju sagatavotājs, kuram nav bijusi maza loma Andreja līdz šim veiksmīgākajā sezonā karjerā, mēnesī izmaksā, sākot no 2000 eiro, ar uzsvaru uz vārdiem «sākot no». Bet nākamajā sezonā šī summa kļūs lielāka.
«Visas treniņnometnes Latvijā aizvadīt nevaram. Vēl pirms trim gadiem Andrejs visas nometnes, izņemot gatavošanās pēdējo posmu, aizvadīja Latvijā, tādēļ var teikt, ka mēs nekad neesam bijuši izlepuši. Taču tagad, lai cīnītos par augstākām pozīcijām un varētu konkurēt ar pārējiem, ir nepieciešamas nometnes konkrētās vietās. Kā zināms, Soči ir augstkalne pie jūras, tādēļ ir nepieciešama gatavošanās specifiskās vietās,» skaidro treneris.
Cik Andrejam būtu nepieciešams, lai viņš būtu konkurētspējīgs pasaules biatlonā? «50 000 latu,» vīriem pēc atbildes kabatā nav jālien. «Šobrīd vēl nav precīzi apstiprināts, tādēļ konkrētu summu, cik saņemsim nākamajā sezonā, nevaram nosaukt. Šosezon Latvijas olimpiskā vienība (LOV) nodrošināja aptuveni trešo daļu no šīs summas. Ja pieskaitām to naudu, ko paši salasījām priekš slēpēm un smērētāja, tad sanāk jau ap 30 000 - 35 000 latu.»
«Taču jāņem vērā arī tas, cik mēs šosezon iztērējām biļetēs. Dažādas plānu maiņas ļoti ietekmē cenas,» saka Rastorgujevs, bet treneris turpina. «Piemēram, bijām nopirkuši biļeti no Pokļukas «pa lēto», bet Andrejs gandrīz izcīnīja tiesības piedalīties masu startā. Viņš pareizi rīkojās, ka palika, jo pastāvēja iespēja, ka kāds atsakās no starta un rodas iespēja piedalīties sacensībās, taču tas izmaksāja 350 latus.»
«Par naudu nekad neesam sūdzējušies un runājuši, jo zinājām, ka neviens cits nepalīdzēs. Paši esam ieguldījuši savu un personīgo atbalstītāju naudu, taču tagad ir pienākusi situācija, kad mēs pārstāvam valsti, nevis Andreja komandu vai mūsu mazo Alūksni. Mums nevajag milzu līdzekļus, lai pēc tam kāds pārmestu, ka nav rezultātu. Cik zinu, tad ne man, ne Andrejam neviens no mūsu atbalstītājiem līdz šim nekad neko nav pārmetis,» norāda treneris.
Katram cilvēkam būs sava mēraukla, pēc kuras noteikt, vai trūkstošie aptuveni 20 000 latu ir daudz vai maz, taču nevar noliegt, ka Andrejs savu potenciālu ir apliecinājis, bet nākamajam pakāpienam nepieciešams platāks solis.
«Andrejs darīs visu, lai būtu labi rezultāti, taču vienmēr esmu teicis, ka nekad nesolīsim konkrētas vietas. Solīsim pēc iespējas labāk nostartēt,» piebilst Berkulis.
P.S. Seko līdzi «Apollo» sporta ziņām arī sociālajā tīklā «Twitter» - @Apollo_sport
