Pirms Jaunā gada Andrejs izteicās, ka pārtaisīta šautenes laide. Pēc tam viņš šaušanu sācis just labāk. "Rūpoldingas posms jau parādīja, ka varu izšaut gan ātri, gan precīzi. Bet pēc Antholcas kaut kas pamainījās, un nākamajos deviņos startos, izņemot sprintu pasaules čempionātā, mani iegāza tieši šaušana stāvus. Turklāt pasaules čempionāta sprintā notika kaut kāda mistika ar šaušanu guļus, jo tie trīs sodi..." neizpratnē ir Rastorgujevs.
Notikušo viņš var izskaidrot tikai ar diviem iemesliem. "Pirmais – neesam piešāvušies, jo, kad aizbraucu no piešaudes, mērķis palika pilnīgi tumšs, lai gan pirms tam vēl saule mazliet spīdēja. Otrais – plinte palika vispār bez uzraudzības. Parasti vismaz viens no manas komandas pie tās paliek. Toreiz sanāca misēklis ar akreditācijām, jo atbilstoša akreditācija, ar kuru vari uzturēties starta zonā, bija tikai viena, tādēļ neviens cits tur nevarēja tikt. Pēc tam treneris man rādīja, kur lodes trāpījušas. Tas ir apmēram tā – tu piešaujies centrā, bet visi šāvieni aiziet uz vienpadsmitiem. Tas nozīmē, ka jāpārgriež par sešiem klikšķiem. Bet seši klikšķi – tas ir ļoti daudz. Tāpēc sajūtas ir jocīgas. Uz sprintu gāju ar maksimālu atbildību un ļoti koncentrējos, bet te pēkšņi trīs kļūdas šaušanā guļus. Nu nešauju es guļus ar trim kļūdām. Reizēm gadās pa kādai kļūdai, bet biežāk sašauju pa nullēm."
Andrejs atzīst, ka par līdzīgām situācijām citiem sportistiem baumu līmenī ir dzirdējis, bet tas bijis jau sen. "Es neko negribu apgalvot, bet fakts paliek fakts. Vakarā pēc sprinta runājāmies. Visi bija ar mani un tad pēkšņi atnācām - neviena nav. Tas, ka lodes aizgāja tik tālu no mērķa, ir kaut kas nesaprotams."
Par spīti tam, ka nākamā būs olimpiskā sezona, Rastorgujeva komanda ir apņēmības pilna piesaistīt speciālistu, kurš varētu palīdzēt uzlabot šaušanu. "Ja ļoti grib, tad visu var dabūt. Ar savu gribēšanu jau tā esam daudz ko dabūjuši. Kurš katrs to nemaz tik vienkārši nevar sakārtot, jo daudzas lietas notiek uz personiskās pazīšanās bāzes. Tā arī veidojas mūsu komanda. Man līdzās ir vajadzīga spēcīga un zinoša personība, kas varētu papildināt manu izpratni. Cilvēks, kurš saskata tās lietas, kuras neizdodas saskatīt man pašam."
Tā arī izdevies tikt pie norvēģu servisa cilvēkiem. "Viens no maniem labiem draugiem strādā lielā uzņēmumā, viņš man palīdzēja sakārtot daudzas lietas, kas saistītas ar loģistiku un slēpēm. Tikmēr ar labāku komunikāciju gan ar medijiem, gan sociālajos tīklos man palīdz menedžeris Normunds Putns. Cenšamies tautai parādīt, kur esam un ko darām," piebilst Rastorgujevs.
P.S. Pilnu interviju ar Andreju Rastorgujevu lasiet "Sporta Avīzes" aprīļa numurā, kas pieejams kioskos jau no ceturtdienas.
