LRF iekšienē šobrīd ir daudz nesaskaņu un strīdu, bet, beidzoties pilnvaru termiņam, no amata aizgāja organizācijas prezidents Aleksandrs Zuments. Līdz ar to 11. maijā LRF biedru sapulcē notika vēlēšanas, tomēr rezultāts bija negaidīts, Jurim Silovam un Aivaram Pileniekam saņemot pa desmit balsīm.Trešdien bija plānota nākamā biedru sapulce, bet tās dienas rītā LRF izplatīja paziņojumu, kurā, atsaucoties uz Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) juridiskā direktora Raita Keseļa skaidrojumu, liedza Pileniekam konkurēt uz amatu, jo viņam ir aktīva tiesvedība ar federāciju, un pārcēla sapulci, paziņojot, ka tā notiks šī mēneša beigās. Tomēr vēlāk Pilenieks, konsultējoties ar juristiem, izlēma, ka viņa atbalstītāji pulcēsies uz sapulci, tajā tika savākts kvorums un ilggadējo regbija darboni ievēlēja amatā.Fogelis atzina, ka pašlaik atrodas uz slimības lapas, tāpēc nav pilnvērtīgi sekojis līdzi pēdējo dienu notikumiem, tomēr atstāsts liecina, ka pilnīgi iespējams šīs vēlēšanas var saukt par notikušām.
"Jāskatās saskaņā ar likumu, bet skaidrs, ka šis būs kārtējais strīdus objekts," teica LSFP prezidents Einars Fogelis, tajā pat laikā neizslēdzot arī iespēju, ka, ja tika izsūtītas oficiālas vēstules par sapulces atcelšanu, tā tomēr nedrīkstēja notikt. "Pazīstu gan Silovu, gan Pilenieku, nevaru pateikt, kurš no viņiem ir labais, kurš sliktais."
"Tagad tas atkarīgs no Uzņēmumu reģistra. Ja sapulci atzīs par leģitīmu, rezultāts būs leģitīms. Mēs šo lēmumu pieņemsim zināšanai, jo pārraugām darbības likumību vai nelikumību. Tas, kā veidojas kvorums, kā arī, kas tiek iebalsots, ir pašu biedru jautājums," stāstīja Fogelis. "Pilenieks aktīvi darbojas regbijā. Mums bijusi sadarbība arī iepriekš. Visi federāciju prezidenti, kuri ievēlēti, ir cienījami."
Tikmēr Raitis Keselis portālam Sportacentrs.com uzsvēra, ka Regbija federācijas valdei vēstulē sniedzis privātu viedokli pēc tam, kad viņam lūgta palīdzība. Turklāt viņam neesot bijuši zināmi visi fakti, kā arī viņš savās atbildēs nesaskata neko tādu, lai tiktu atcelta biedru sapulce un liegts Pileniekam kandidēt.
"Neesmu ieteicis šādi rīkoties un arī manis sniegtajā viedoklī nekas par šādu nepieciešamību neliecināja. Vienkārši vēlējos palīdzēt un pateicu savu viedokli, negribot iejaukties federācijas iekšējās lietās," pauda Keselis. "Manā rīcībā tobrīd nebija pilnas informācijas. Tiešu ierobežojumu liegt Pileniekam kandidēt, manuprāt, nebija."
"Uzskatu, ka vēlēšanas bija legālas. Vienīgi process līdz oficiālai apstiprināšanai birokrātiski var vilkties ilgi - pretējā puse uzrakstīs protestu, Uzņēmumu reģistrs pateiks, ka nevaram reģistrēt, jo kaut kas trūkst. Tas var būt. Pilntiesīgs prezidents būšu, kad saņemšu no Uzņēmumu reģistra apliecinājumu," Sportacentrs.com teica Aivars Pilenieks, uzsverot, ka juristi apliecināja, ka biedri var sanākt un lemt, ja sapulce iepriekš bija oficiāli sasaukta. "Viņi teica: "Ja ir kvorums, jūs variet organizēt.""
Pilenieks noliedz, ka būtu ļoti "rāvies" uz amatu. "Es vienkārši nedaudz piestrādāju - apbraukāju klubus, parunāju ar viņiem. Runājot par raušanos, varu pat teikt gluži otrādi - amats visus biedē, biedē atbildība. Man viss dzīvē ir sakārtots un pats sev uzdodu jautājumu vai man tik ļoti šo vajag."
Viņš atzīst, ka stimulu jūt brīžos, kad redz, ka kaut ko varētu izdarīt labāk nekā ir šobrīd. "Šie čaļi par mani nobalsoja ir aiz pārliecības - viņi nav piemānīti."
"Regbiju vajag masās. Viss labais materiāls, kreftīgie zēni ir laukos. Pilsētniekam ir pretdabiski nokrist uz dubļaina laukuma, lauciniekam - štrunts," Pilenieks stāstīja, ka ļoti daudzi regbisti nāk no Elejas un Baldones. "Es nestāstu, ka padarīšu regbiju par sporta veidu numur viens, bet jācenšas pacelt tā popularitāti."
"Jāsakārto nedaudz regbija saimniecību, lai cienīgi uzaicinātu nākamo prezidentu, jo man jau ir 62 gadi. Šādā peļķē labprātīgi neviens negrib iekāpt," Pilenieks teica, ka pēc 3-4 gadiem labprāt pienākumus nodotu kādam citam.
Kā vēstīts, LRF valdē pēc Pilenieka aicinājuma tika ievēlēti Aigars Ameters un Māris Zeltiņš, kuri ilgstoši bijuši viņa domu biedri. Tomēr jaunais prezidents uzsvēra, ka gatavojas pēc iespējas drīzāk palielināt valdes locekļu skaitu līdz septiņiem.
Pērn augustā līdzīgu sapulci sarīkoja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) opozicionāri, cenšoties gāzt prezidentu Ati Sausnīti. Tomēr toreiz viņiem pavisam nedaudz pietrūka, lai izdotos savākt kvorumu.
LRF pēc neatkarības atjaunošanas vadījuši arī Andris Ozols, Juris Krivojs, Andris Deniņš, Silovs un Zuments.
