Par tradīcijas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1888. gads, kad tūrē devās komanda ar nosaukumu "Shaw & Shrewsbury Team", kas galvenokārt sastāvēja no angļiem, taču arī skoti un velsieši sastāvā bija atrodami. Nosaukumu „Britu lauvas” 1924. gadā izdomāja un lietot sāka Dienvidāfrikas žurnālisti, taču pati komanda nosaukumu oficiāli pieņēma vien 1950. gadā. Kopš 2001. gada komandas nosaukums papildināts un nav mainīts: Britu un īru lauvas.
Savā pirmajā tūrē 1888. gadā lauvas ceļoja pa Jaunzēlandi un Austrāliju, taču oficiālas spēles ar nacionālajām izlasēm neaizvadīja. Šī nagla tika iedzīta nākamajā tūrē – 1891. gadā –, kad pretī stājās Dienvidāfrikas izlase, kas tika uzveikta visās trijās spēlēs.
20. gadsimta pirmajā pusē lauvas apciemoja ne tikai dienvidu puslodes trīs vaļus, bet arī Argentīnu. Taču argentīnieši tolaik pienācīgu konkurenci sastādīt vēl nespēja, un 1936. gada tūre tā arī palikusi pēdējā. Tiesa, 2005. gadā lauvas pret Argentīnu aizvadīja iesildīšanās spēli pirms tūres pa Jaunzēlandi un spēlēja neizšķirti. Zīmīgi, ka ar simtprocentīgu bilanci pret lauvām var lepoties Fidži, kas 1977. gadā Jaunzēlandes tūres ietvaros tika pie iespējas izaicināt britu varenos, un savu vienīgo iespēju nenopūdelēja.
Kopš 1989. gada iestrādājies algoritms, ka Britu un īru lauvas tūrē dodas reizi četros gados un rindas kārtībā apciemo Austrāliju, Jaunzēlandi un Dienvidāfriku, katrā valstī viesojoties reizi divpadsmit gados. No ažiotāžas viedokļa tas ir izcils scenārijs, jo mobilizē visus. Dienvidu puslodes labākie regbisti atzinuši, ka lauvu tūres ir īpašas ar to, ka otra izdevība tajās piedalīties var arī nepienākt. No 2005. gada Jaunzēlandes izlases sastāva šā gada tūri izlases apritē nav sagaidījis neviens. Tas pats attiecas uz lauvām, kuru rindās no 2005. gada neviens nav aizķēries.
Šā gada tūrē lauvas aizvadīs desmit spēles. Galvenās cīņas, protams, būs trīs spēles pret Jaunzēlandi, taču arī spēles pret Jaunzēlandes vadošajiem klubiem un reģionu izlasēm solās būt interesantas. Ja ne pēc satura, tad vismaz formas. Galu galā tieši spēlēs pret klubiem un reģionālajām izlasēm spēlētājiem būs jānopelna iespēja iziet laukumā pret All Blacks. Katros četrgades svētkos ir saujiņa spēlētāju, kas pie kūkas gabaliņa tā arī netiek.
Lielas diskusijas jau tradicionāli raisīja spēlētāju sastāvs. Oriģinālajā 41 spēlētāja listē vieta bija atradusies tikai diviem Skotijas regbistiem – Stjuartam Hogam un Tomijam Sīmoram. Pēc Bena Janga atteikuma doties tūrē (brāļa sieva ir uz nāves gultas), izsaukts tika arī trešais – Skotijas izlases kapteinis Greigs Leidlovs. Par spīti tam, ka aizvadītajā Sešu nāciju kausā Skotija uzveica gan Velsu, gan Īriju, sastāva proporcijas nerunā viņiem par labu. Eksperti to noraksta uz treneru sastāvu, kurā ir pārstāvji no Velsas, Anglijas un Īrijas izlasēm, taču nav neviena no Skotijas treneru štāba.
Lai nu kā, par sastāvu būs jāatbild trenerim, un Vorens Getlands nav nekāds pirmgadnieks. Velsas izlases galvenais treneris komandu vadīja 2013. gadā, kad ar 2:1 tika uzveikta Austrālijas izlase. Toreiz Jaunzēlandes speciālistam tika pārmesta Velsas izlases spēlētāju lobēšana un leģendārā īra Braiena O’Driskola atstāšana ārpus pieteikuma pirms izšķirošās cīņas. Tomēr uzvarētājus netiesā un Getlands ticis pie sava mūža, visticamāk, vienīgās iespējas vest lauvas uz savu dzimteni Jaunzēlandi un izdarīt to, ko viņa priekštečiem nav izdevies paveikt jau kopš 1971. gada – uzvarēt trīs spēļu sēriju.
Par izlases kapteini jau otro tūri pēc kārtas iecelts velsietis Sems Vorbortons, kuram zvaigžņu pārpilnajā ģērbtuvē būs jābūt skaļākajai balsij. Viņam asistēs trīs nacionālo izlašu kapteiņi: Rorijs Bests (Īrija), Aluns Viņš Džounss (Velsa) un Greigs Leidlovs (Skotija), savukārt Anglijas izlases kapteinim Dilanam Hārtlijam vieta sastāvā neatradās.Lauvu tūres kaislību rezultātā novārtā atstātas nacionālās izlases, kuru sekmes šogad otršķirīgas. To nav slēpuši arī paši spēlētāji, kuru prioritāte šosezon bijusi pēc iespējas labāk parādīt sevi, klubu un nacionālo izlašu sekmes atstājot otrajā plānā. Kamēr lauvas ceļos pa Jaunzēlandi, Anglijas, Velsas, Skotijas un Īrijas izlases, palikušas bez vadošajiem spēlētājiem un treneriem, centīsies nekrist kaunā vasaras testa spēlēs. Šajā ziņā vislielākais ieguvējs ir jaunais Skotijas izlases galvenais treneris Gregors Taunsends, kuram pirmajā darba cēlienā jāiztiek vien bez dažiem līderiem, kamēr Vorens Getlands Velsas izlasi atstājis bez divpadsmit spēlētājiem un trim treneriem…
- par iekļaušanu sastāvā spēlētāji uzzina ar īpašas vēstules starpniecību, kas tiek piegādāta spēlētāju dzīvesvietās sastāva paziņošanas rītā.- līdz pat 1966. gadam lauvas tūrē devās bez trenera.- pirmo uzvaru pār Jaunzēlandi lauvas guva 1930. gadā.- 2009. gada tūrei pa Dienvidāfriku aiz svītras palika Skotijas, Velsas un Anglijas kapteiņi.- 26 Britu un īru lauvu spēlētājiem šī būs pirmā tūre.- Velsiešiem Alunam Vinam Džounsam un Leijam Halfpenijam šī būs trešā tūre.- Sems Vorbortons ir tikai otrais kapteinis lauvu vēsturē, kam šāds gods uzticēts divas tūres pēc kārtas. Pirmais bija anglis Mārtins Džonsons.- spēlēm pret nacionālajām izlasēm ir oficiālu valstsvienības spēļu statuss.- tūres jaunākajam spēlētājam līdzi jāvadā lauvas mīkstā spēļmantiņa. Šogad šis pienākums uzticēts 22 gadus vecajam angļu milzim Maro Itodžem.- Britu un īru lauvām nav vienas himnas, bet ir četras – katra dalībvalsts deleģējusi savu dziesmu. Dziesmas izpilda visa komanda. Tiesa, 2005. gada tūrei tika sakomponēta "The Power Of Four" ("Četru spēks"), taču spēlētāji tai līdzi nedziedāja, faniem tā nepatika, komanda kapitulēja Jaunzēlandai ar 0:3 un nākamajās tūrēs tā vairs netika izpildīta.
