Līdz šim vīriešu pasaules florbola čempionāts norisinājies desmit reizes, astoņos gadījumos par pasaules čempioniem kļūstot zviedriem, kuri pirms katra čempionāta uzskatāmi par galvenajiem favorītiem. Par lielākajiem konkurentiem viņiem tradicionāli uzskatīti somi, kri uz brīdi bija spējuši ar savu spēles stilu apspēlēt titulētos sāncenšus divos čempionātos pēc kārtas. Tomēr "vikingi" prata izanalizēt neveiksmes un pēdējos divos čempionātos atkal bijuši nepārspēti. Ir ļoti liela varbūtība, ka arī Rīgā 11.decemba pēcpusdienā tieši šīs divas nācijas cīnīsies finālā.
Kā nākamās rangā seko Šveices un Čehijas valstsvienības, kas noteikti alkst izjaukt ierasto kārtību. Šveices klubi pēdējos gados ierasti pie sevis aicina labākos pasaules florbolistus, kamēr čehi paši meklē iespējas doties uz spēcīgākajiem turnīriem. Lai gan ilgtermiņā šveiciešu sekmes bijušas labākas, no pēdējiem trijiem čempionātiem divos viņi palikuši bez medaļām, cīņā par bronzu apspēlējot čehus. Vienīgi 2012.gadā šveicieši tika pie medaļām, izmantojot latviešu palīdzību, kas grupu turnīrā apspēlēja Čehiju, bet pēc tam kapitulēja vāciešiem, atvieglojot šveiciešu ceļu pretim medaļām.
Aiz līderu kvarteta pēdējos četrus čempionātus nemainīgi bijušas Latvijas un Norvēģijas izlases, turnīra izskaņā aizvadot cīņu par titulu "labākie no pārējiem". Pēdējos gados labākas sekmes bijušas latviešiem, kas uzvarējuši trijās šādās spēlēs, vienīgi 2012.gadā nespējot atgūties no neizmantotās iespējas spēlēt pusfinālā. Pārsteidzoši, ka neilgi pirms čempionāta latvieši norvēģus sagrāva ar 8:1. Jāsaka gan, ka norvēģiem šajā spēlē nepalīdzēja pieci spēlētāji, līdz ar to uzrādītais rezultāts nav īsti objektīvs.
Lai kā to negribētos atzīt, pēdējos gados tendences ir tādas, ka latviešiem un norvēģiem ātrāk tuvojas nākamais ešelons – igauņi, slovāki, vācieši, pēdējā čempionātā arī dāņi, nekā paši varētu izjaukt ierasto četrinieku. Vai 2012.gada iznākums, kad pirmo reizi kopš 2000.gada kāds no līderu kvarteta nespēlēja pusfinālā, atkārtosies šoziem? Domājams, uz to cer ne viena vien izlase.
Pamazām florbols attīstās Ziemeļamerikā, tādēļ ceturtdaļfinālam kvalificēties centīsies gan ASV, gan Kanādas izlases. Līdz šim katrai no šīm nācijām pa reizei izdevies izcīnīt 11.vietu, līdz ar to vieta desmitniekā arī būs uzskatāma par gana labu rezultātu. Poļi 2010.gadā aizspēlējās līdz devītajai vietai, divus gadus vēlāk paliekot 11.vietā, bet pirms diviem gadiem uz Zviedriju netiekot, neveiksmīgi spēlējot kvalifikācijā.
Visbeidzot, trīs Āzijas un Okeānijas valstis – starp šīm nācijām par favorītiem uzskatāmi austrālieši, un ne tikai tādēļ, ka viņi izrādījās pārāki reģionālajā kvalifikācijas turnīrā. Austrālija piesaistījusi titulētus somu speciālistus ar galveno treneri Peteri Nuki priekšgalā. Pirms diviem gadiem ķenguru zemes florbolisti izcīnīja 14.vietu, kas bija labākais rezultāts kopš viņu debijas čempionāta 1998.gadā izcīnītās 12.vietas. Šeit gan jāpiezīmē, ka pirms 18 gadiem šī 12.vieta tika izcīnīta 14 komandu konkurencē...
Droši vien maz izredžu uz augstu sasniegumu ir Singapūras izlasei, kas pirms čempionāta nespēja tikt galā ar Latvijas čempionāta 1.līgas vidusmēra komandu, bet pirms sešiem gadiem latviešiem pamanījās zaudēt ar 1:27. Pirms diviem gadiem šī valstsvienība finālturnīram nekvalificējās, bet atkārtot 1996.gadā iespēto 12.vietu (12 komandu konkurencē gan...) būs ārkārtīgi grūti. Visbeidzot, īsts tumšais zirdziņš būs Taizemes izlase, kas pagājušajā vasarā aizvadīja pirmās oficiālās spēles SEA Gemes (Āzijas čempionātā), bet šī gada pirmajā pusē savās mājās rīkotajā kvalifikācijas turnīrā izcīnīja trešo vietu, aiz sevis atstājot rangā augstāk stāvošās Japānas un Korejas izlases. Lai gan kluba vadība runā par kvalificēšanos nākamā gada Pasaules spēlēm, kas nozīmē būt labākajiem starp ne-Eiropas pārstāvjiem, kaut izcīnīts punkts kādā no spēlēm taizemiešiem varētu būt uzskatāms par panākumu.
Norvēģu florbola leģenda Villijs Fauskangers ir rekordists daudzos statistikas rādītājos. Viņš ir vienīgais florbolists, kurš piedalījies visos desmit iepriekšējos čempionātos, piedaloties 55 spēlēs un tiekot pie 87 (58+30) rezultativitātes punktiem. Arī viņa 58 gūtie vārti ir pasaules čempionātu rekords. Savukārt somu veterāns, vairākkārtējais pasaules labākais florbolists Mika Kohonen ar 48 piespēlēm (tikpat spēlēs) ir labākais piespēļu dalītājs pasaules čempionātu vēsturē. Atšķirībā no Fauskangera, somu leģendu varēsim redzēt spēlējam arī uz Arēna Rīga grīdas.
No spēlētājiem, kuri atstājuši savu vārdu florbola vēsturē un kurus varēs redzēt arī Latvijā, jāizceļ arī šveiciešu leģenda, 35 gadus vecais Matiass Hofbauers, kuram šis būs devītais pasaules čempionāts. Viņam izdevies tikt pie 83 rezultativitātes punktiem un šveicietim ir visas iespējas kļūt par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju pasaules čempionātos. Starp desmit visu laiku rezultatīvākajiem ir arī viņa brālis Kristofs, kuram 52 (34+18) punkti. Arī viņš ir Šveices izlases sastāvā, tāpat kā 29 gadus vecais Emanuels Anterers (16+45), kurš 2012.gadā savāca 26 (9+17) punktus, kas ir rekordi viena čempionāta ziņā gūtajos punktos un rezultatīvajās piespēlēs. Šajā čempionātā spēlēs arī 2008.gada pasaules čempionāta zelta metiena autors soms Tero Tītu, vēl viena Norvēģijas florbola leģenda Ketils Kronbergs un desmitais visu laiku rezultatīvākais pasaules čempionāta florbolists, šā turnīra Latvijas izlases kapteinis Atis Blinds.
Visas 16 finālturnīram kvalificējušās izlases sadalītas divos astotniekos atbilstoši pasaules reitingam. Tālāk šis astotnieks tika dalīts vēl uz pusēm un šī gada aprīlī Latvijas čempionāta finālspēļu starplaikā notika apakšgrupu izloze. Tā lēma, ka A apakšgrupā sacentīsies Somija, Šveice, Vācija un Igaunija, bet B grupā cīnīsies Zviedrija, Čehija, Latvija un Norvēģija. Divas labākās valstsvienības automātiski kvalificēsies ceturtdaļfinālam, bet trešo un ceturto vietu ieguvējām priekšā būs kvalifikācijas turnīra spēles.
Tajās šīs četras komandas spēkosies ar labākajām komandām no otrā astotnieka. C apakšgrupā ielozētas trīs spēcīgas Eiropas izlases – Dānija, Slovākija un Polija kā arī Austrālija. Savukārt D apakšgrupā būs savdabīga Ziemeļamerikas un Āzijas duelēšanās, jo kopā ar ASV un Kanādu ielozētas Singapūras un Taizemes valstsvienības. Komandas, kas šajās grupās ieņems trešās un ceturtās vietas turnīra turpinājumā spēkosies par 13. līdz 16.vietu. Šāda izspēles kārtība tika izveidota pēc 2012.gada pasaules čempionāta, lai izvairītos no tādām spēlēm kā, piemēram, Zviedrijas un Austrālijas duelēšanās, kas noslēdzās ar eiropiešu 39:1 uzvaru.
