Otrajā pasaules spēcīgākajā hokeja līgā aizvadītas jau piecas pilnas sezonas plus viens regulārais čempionāts, kuru laikā rīdzinieki līdz play-off turnīram neaizsniedzās tikai reizi. Pagājušajā gadā, kad ripas pretinieku vārtos lidoja pārāk reti, «Dinamo» ar līgas palīdzību tomēr atrada veidu, kā iepriecināt savus līdzjutējus un virs savām galvām pacēla KHL pirmo Cerību kausu. Turpmākajās rindās par to, kā rīdziniekiem veicies līdz šim un kuru komandu nūjas ceļā uz Gagarina kausa finālmaču izrādījušās izturīgākas.
2008./2009. – Saša pret Maskavas «Dinamo» spēlē futbolu; zaudējums sērijā 0-3 (0:4, 1:7, 3:4).
Toreiz maskaviešus gan vēl netrenēja Oļegs Znaroks, tomēr komanda bija pietiekami meistarīga, lai Rīgas pusei cietā rieksta atkošanai ar trim spēlēm nepietiktu. Pēdējā mačā «Arēnā Rīga» gan šķita, ka Latvijas klubs uzdevuma atrisinājumam bija pietuvojies bīstami tuvu. Spēles gaitā Aleksandrs Ņiživijs nodemonstrēja, kāpēc iesildīšanās laikā hokejistiem ir nepieciešama futbola bumba, mazākumā ar kāju ripu eleganti izraidot no zonas. Kamēr maskavieši brīnījās par izmantotajiem kājbumbas elementiem, Ņiživija gājienu vārtu guvumā pārvērta Filips Novāks un Marks Hartigans, otrā perioda vidū panākot jau 3:1 rīdzinieku labā. Diemžēl tā arī bija pēdējā reize, kad šajā spēlē Rīgas līdzjutēji spiedza aiz sajūsmas, jo tālāk sekoja tikai smagas nopūtas - trīs bezatbildes vārti Martina Pruseka sargātajā cietoksnī un zaudējums gan spēlē, gan sērijā. Vārda brāļi no Maskavas bija pielikuši punktu Rīgas «Dinamo» pirmajai sezonai KHL.
2009./2010. – «Dinamo» nokaunina SKA ar 3-1 (2:0, 3:1, 2:4, 4:2), bet zaudē MVD 1-4 (2:4, 5:3, 4:8, 2:6, 4:5 pag.).
«Dinamo» puišiem, kas Rietumu konferences astotniekā ielauzās vien pēdējā brīdī, uzzinot pirmo pretinieku izslēgšanas spēlēs, slidas rūsēt nesāka un bez iemesla nūjas ģērbtuvē nelūza. Arī baiļu no spilgtajām SKA zvaigznēm «dinamiešiem» nebija. Un, kas tur ko baidīties, ja sezonas sākumā rīdzinieku rindas bija papildinājis pats Sandis Ozoliņš. Pirmajās divās spēlēs uz sava ledus Sanktpēterburga šķita bezspēcīga un 120 minūšu laikā rīdzinieku vārtos mācēja iemest tikai vienu ripu. Rīgā gan SKA uz īsu brīdi atguva cerības, ka izdosies laicīgi pamosties no murga, kurā galveno lomu izbaudīja «Dinamo» hokejisti, tomēr sērijas ceturtajā mačā rīdzinieki savu skatītāju sniegto emociju pavadā arī trešo un izšķirošo reizi nokaunināja KHL lielākās zvaigznes, sūtot viņus apdomāt dzīvi ārpus hokeja laukuma. Paralēli Znaroka vadītā Balašihas MVD bija vienīgā favorīte no rietumu komandām, kam izdevās pārvarēt pirmo kārtu. Diemžēl hokeja augstākie spēki otrās kārtas cīņās ar Znaroku nebija Rīgas «Dinamo» pusē. Pirmo un vienīgo reizi sērijā MVD hokejistus «dinamieši» pieveica trešajā mačā, bet nākamajās divās spēlēs ledus tika švīkāts līdz pat otrajam pagarinājumam, kuros veiksmīgāka roka atkal bija Balašihai. Ar otro piegājienu Jūliuss Šuplers «Dinamo» bija aizvedis līdz play-off otrajai kārtai.
2010./2011. – Pagarinājumos noliek pie vietas Maskavas «Dinamo» 4-2 (2:1 pag., 4:8, 5:1, 2:1 pag., 1:3, 2:1 pag.), bet nespēj apturēt «Lokomotiv» 1-4 (2:4, 5:3, 4:8, 2:6, 4:5 pag.).
Ja pirmajā sezonā Maskavas «Dinamo» cieto riekstu atkost neizdevās, tad trešajā KHL izslēgšanas turnīrā tas tika pilnībā pārkosts. Puse no sērijas spēlēm izšķīrās papildlaikā un pēc visiem trim mačiem kā uzvarētāji no ledus nokāpa rīdzinieki. Par pirmās pagarinājuma spēles varoni kļuva Oskars Cibuļskis (2:1 pag.), tālāk zvaigžņu stundu ceturtajā sērijas mačā (2:1 pag.) izbaudīja Krišjānis Rēdlihs, bet pēdējo ripu abu komandu duelī pretinieku vārtos ar atsitienu no Maskavas hokejista slidas ievadīja Lauris Dārziņš (2:1 pag.). Interesanti, ka Rīgas «Dinamo» līdz pat šim brīdim ir pēdējie, kam play-off izdevies no cīņas izslēgt Oļega Znaroka un Hariju Vītoliņa trenēto hokejistu armiju. Nākamajā kārtā pret «Lokomotiv» rīdzinieki jau tika vadāti pa svešām sliedēm. Ja vēl otrajā savstarpējā mačā «dinamiešiem» izdevās pamainīt Jaroslavļas uzņemto kursu, tad turpmāk noteikumus diktēja «Lokomotiv», uzvarot sēriju ar 4:1 un otro sezonu pēc kārtas liekot «Dinamo» hokejistiem palikt Rietumu konferences pusfināla pieturā.
2011./2012. – Sāpīgs zaudējums «Torpedo» 3-4 (3:7, 2:1 pag., 4:3 pag., 1:4, 3:4, 3:1, 0:2).
Viena no nervu šūnas bendējošākajām play-off sērijām «Dinamo» sešu gadu vēsturē tika aizvadīta pret Ņižņijnovgorodas «Torpedo». Rīdzinieku ceļojums 2012. gada izslēgšanas turnīra bija raibs un emocijas sasniedza mērauklas augstākos un zemākos punktus. Vispirms rīdzinieki piedzīvoja bezierunu zaudējumu pirmajā spēlē (3:7), tad turpmākās divas spēles pakutināja līdzjutēju nervus un uzvarēja papildlaikā (2:1 un 4:3), tālāk izdzīvoja divus zaudējumus (1:4 un 3:4), lai sestajā mačā (3:1) atkal sērijā panāktu neizšķirtu. Septītajā piegājienā, šķiet, «dinamiešiem» pietrūka spēka, emociju, veiksmes (0:2)... Tāpēc uz nākamo kārtu tomēr aizšāvās «Torpedo».
2012./2013. – Cerība ir ar «Dinamo».
Nevarētu teikt, ka līdz šim neveiksmīgākā sezona, kurā «Dinamo» augstāk par pēdējo vietu Rietumu konferencē tā arī netika, nebūtu klubam sniegusi kompensācijas. Artis Ābols, kurš komandas diriģēšanu sezonas vidū pārņēma no Peka Rautakallio, ne vien palīdzēja komandai cienīgi noslēgt regulāro čempionātu, bet tāpat spēja atrast īstos vārdus, lai nomocīto «Dinamo» motivētu spēlēt KHL jaunieviestajā Cerību jeb, kā tautā saka, Zaudētāju kausa izcīņā. Saprotot reālo situāciju, kluba līderi jau janvārī tika nosūtīti meklēt laimi citās komandās, tāpēc zaļajam Ābolam nekas cits neatlika, kā iztikt ar jaunajiem spēlētājiem. Tā Nadeždas kausa pirmajā kārtā par iepriekšējā gada play-off sērijas zaudējumu «Dinamo» tika pie iespējas revanšēties «Torpedo», tālāk izmocīja uzvaru pār Doņecku, pārbrauca pāri Minskai un beigu beigās noslaucīja no ceļa arī Habarovskas «Amur». Neizteiksmīgo sniegumu sezonas sākumā rīdzinieki atlīdzināja ar jaunu treneri, jauniem līderiem, svaigu Cerību kausu virs savām galvām un iestrādēm nākotnei.
