Šajā gadījumā nav svarīgi, kā priekšnesums tika uztverts Krievijā. Tā nav ne Krievijas, ne Kontinentālās hokeja līgas darīšana. Daudz nozīmīgāka ir Latvijas sabiedrības izpratne un godīga attieksme pret pagātni, lai varētu ar cieņu un pašapziņu dzīvot nākotnē.
Pasākuma rīkotāji nebija izvērtējuši priekšnesuma emocionālos un vizuālos efektus. Pirmkārt, svastikas zīmi – ugunskrustu – nevajadzēja veidot, izmantojot Latvijas karogus. Tādā gadījumā jārēķinās ar neizbēgamu negatīvu reakciju un kļūdainām vizuālām interpretācijām, kuras tiek un tiks izmantotas pret Latviju.
Krievijas viedoklis šajā jautājumā nav svarīgs, taču pārprasta svastikas izmantošana var būt un ir aizskaroša daļai Latvijas pamatiedzīvotāju. Tiem cilvēkiem un viņu pēcnācējiem, kuri šeit dzīvojuši gadsimtiem ilgi, nevis iebraukuši pēckara etnisko tīrīšanu un kolonizācijas rezultātā.
Minētais attiecas uz Latvijas vācbaltiešiem un žīdiem. Divām tradicionālām Latvijas kopienām, kuras no mūsu valsts teritorijas ārēju spēku iedarbības rezultātā izsvītroja Otrais Pasaules karš. Krievijas varas elitē ir pieņemts noniecināt Otrā Pasaules kara nozīmi, vārdu “pasaules” rakstot ar mazo burtu. Turpretī Krievijas-Vācijas karš, kurš bija tikai viena no Otrā Pasaules kara sastāvdaļām, padomju mitoloģijā tika nosaukts par Lielo Tēvijas karu.
Tādējādi Padomju Savienība centās noslēpt faktu, ka bija viena no Otrā Pasaules kara izraisītājām. Vēl vairāk, no Maskavas pakta noslēgšanas 1939. gada 23. augustā līdz 1941. gada 22. jūnijam sociālistiskā Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija bija sabiedrotās, kopīgi rīkojot agresiju pret brīvo pasauli.
Otrais Pasaules karš Latviju skāra no pirmās dienas. Maskavas pakta slepenais protokols paredzēja Eiropas sadali starp agresoriem, Latvijai kopā ar pārējām Baltijas valstīm nokļūstot Staļina impērijas ietekmes zonā. Jau septembra beigās – pēc Polijas sestās dalīšanas – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri pa vienam tika izsaukti uz Kremļa paklāja, parakstot nožēlojamos un apkaunojošos savstarpējās palīdzības līgumus. Padomju Savienība uzbruka Polijai un Somijai – valstīm, kuras atteicās pieņemt Staļina diktētos noteikumus, bet Baltijas valstis padevās bez pretošanās.
Jau 1939. gada oktobra beigās Latvijā iebrauca okupācijas karaspēka pirmās vienības, bet vienlaikus valsts dažos mēnešos zaudēja plašo un ietekmīgo vācbaltiešu kopienu. Zinot, ka Latvija atstāta Staļina varā, nacisti izsludināja vācbaltiešu piespiedu izceļošanu uz zemi, kura vairs nebija viņu dzimtene. Tika paziņots, ka “vāciešiem no Austrumeiropas valstīm jāatgriežas Lielvācijas paspārnē un jāpiedalās iekarotās Polijas rietumnovadu pārvācošanā”.
1935. gadā Latvijā tika veikta ceturtā tautas skaitīšana. Toreiz Latvijā dzīvoja 1 950 502 iedzīvotāji, no kuriem 60 000 bija Latvijas vācbaltieši (apmēram 20 000 vācbaltiešu dzīvoja Igaunijā) un 93 479 Latvijas ebreji. Nebūtu iebildumu saukt viņus par žīdiem, taču oficiālajos Ārlietu ministrijas dokumentos tiek izmantots apzīmējums Latvijas ebreji.
Otrajā Pasaules karā Latvija šos cilvēkus zaudēja gandrīz pilnībā. Ne visus iznīcināja padomju un nacistu okupācijas režīmi – plašāk par to var lasīt Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 18. sējumā “Holokausts Latvijā” – taču savai valstij viņi bija zuduši.
Brigite Cimmere raksta: „Izceļošana sākās 1939. gada oktobrī. Lieli pasažieru tvaikoņi ienāca Daugavā, lai nogādātu vācbaltiešus „mājup uz Reihu“. Tas bija Hitlera ļoti maldinošs un diplomātisks gājiens kā šaha spēlē. Viņam bija vajadzīgi zaldāti, cilvēkmateriāls viņa plānu īstenošanai. Baltijas valstu vīriešus, kuri zināja krievu valodu, viņš vēlāk, kad sākās karš pret Krieviju, ļoti labi varēja izmantot austrumu frontē.“**
Cienot šos cilvēkus – Latvijas pilsoņus un viņu pēcnācējus – nevajadzētu aizrauties sakrustot svastiku ar nacionālo karogu tieši šādā kombinācijā un izmantot publiskos pasākumos.
Rīgas “Dinamo” ir savas problēmas, taču tās nav tieši saistītas ar rakstā aplūkoto problēmu.
Rakstā paustās domas neatspoguļo Sportacentrs.com redakcijas viedokli.
| Betsafe.com Patiesā viedokļa spēle | |||
| Dinamo Rīga - Yugra | |||
| 11.65 | -4.20 | 24.50 | |
| 72% | 18% | 9% | |
| Visas spēles | |||
