"Pirmkārt, paldies visiem faniem, kas bija hallē un pie televizoru ekrāniem – pat pie ļoti negatīva rezultāta viņi turpināja atbalstīt un uzmundrināt. Teikšu tā: izņemot tos vārtus, kuros mūs mazākumā sarāva gabalos, mēs burtiski uzdāvinājām viņiem visus golus. Divus vispār paši sev iesitām. Savukārt visās mūsu nomaiņās nekas neiekrita. Kad es biju laukumā, šķita, ka rezultāts kaut kā neatbilst spēlei," teica Roberts Bukarts.
"Skatoties no malas redzēju, ka nespēlējām tik slikti, kāds bija rezultāts. Pirmos vārtus jau vairs neatceros, otrajos labi pielaboja, trešos iemetām paši sev, arī septītos vai astotos iemetām paši sev. Tad vēl mazākumā sarāva. Skaidrs, ka tiem, kuri dodas laukumā vairākumā, ir mazliet jāpārdomā dzīve. Pie 0:2 vai 0:3 bija lielais vairākums. Neko neiemetām, un tādās spēlēs neko vairāk gaidīt nevari," pauda komandas kapteinis. Ja pirmajā mačā viņš palika bez metieniem, tad otrajā spēlē Bukarts ar pieciem metieniem bija komandas līderis. Taču izcēlās viņa brālis Rihards, un ģimenes vecākais savāca simbolisko ripu.
"Virknējumus mainīja gan pēc pirmās, gan pēc otrās trešdaļas. Varbūt rezultāts to nerādīja, bet spēle uzlabojās. Sapurināja visus čaļus. Vot, jūs neesat uz beņķa – mums beņķītis ir miris. Miris. Visi ielien sevī, visi domā tikai par savu pakaļu un neatbalsta cits citu. Tā nevar būt. Tas ir numur viens, kas mums jāuzlabo. Ja būsim dzīvs kolektīvs, sitīsimies cits par citu, tad esmu pārliecināts, ka uzvaras būs. Jāpārdomā dzīve un ar augstu paceltu galvu jāturpina gatavoties nākamajai spēlei."
Bukarts teica, ka piedzīvotā sagrāve, iespējams, pat palīdzēs pirms dueļa ar Dienvidkoreju. "Varbūt pat labāk, ka tā. Runāsim godīgi – pa lielam te ir plejofs. Zaudē ar 1:2 vai 1:8 – pa lielam starpība nekāda. Mums jāizdara pareizie secinājumi. Ticiet man, treneris parūpēsies, lai pret Koreju mēs izietu un būtu gatavi."
