Pulveris joprojām sauss, liecina pieredzējušā kamaniņu braucēja Mārtiņa Rubeņa sniegums, pēc divu gadu nosacītas pauzes atgriežoties pilnvērtīgā sacensību režīmā. Pēc 2010. gada olimpiskajām spēlēm Vankūverā toreizējais Latvijas komandas pirmais numurs nolēma norises sporta veidā pavērot no malas, piestrādājot par treneri un turpinot attīstīt tehniku. Pērn pavasarī atzinis 2014. gada Soču olimpisko spēļu trasi par sev piemērotu, Mārtiņš ar pilnu jaudu sāka gatavoties sezonai. Tās beigas parādīja, ka ar Rubeni jārēķinās ne tikai komandas biedriem Latvijas izlasē, bet pat olimpisko godalgu pretendentiem.
Pasaules kausa pēdējā posmā Sočos Rubenis sasniedza labāko rezultātu pirmajā braucienā, bet summā izcīnīja piekto vietu. Sezonas kopvērtējumā tas ļāva apsteigt arī pēdējo gadu Latvijas izlases līderi Ināru Kivlenieku. Zīmīgi, ka pirms 2006. gada olimpiskajām spēlēm, kurās Rubenis izcīnīja pirmo ziemas spēļu medaļu Latvijai kopš neatkarības atjaunošanas, viņš pēdējā Pasaules kausa posmā olimpiskajā Turīnas trasē ieņēma tieši piekto vietu.
Kā vērtē savu sniegumu pirmsolimpiskajā sezonā?
Sezonu vērtēju labi. Paspēju izdarīt gandrīz visu, ko biju ieplānojis. Varbūt vienīgi tehnikas ziņā nepaguvu izmēģināt visu līdz galam. Sportiskajā ziņā uzdevums bija nobraukt pilnu Pasaules kausa sezonu ar Eiropas un pasaules čempionātiem. Izdevās atgūt sacensību un braukšanas garšu.
Vai pēc divu gadu pauzes fiziski nebija grūti tikt līdzi pārējiem?
It kā ne. Šovasar kārtīgi pastrādāju fiziskajos treniņos. To parāda arī tas, ka visās trasēs, kurās braucu, laboju personīgos labākos rezultātus startā, šur tur arī finišā. Vispārīgās tendences ir labas. Protams, pirmais gads pēc tādas atpūtas ir mazliet grūtāks. Ir jāiešūpojas. Ar tādu domu arī to visu darīju, lai smagais gads nebūtu tieši pirms olimpiskajām spēlēm. Vajadzēja iekustēties, un šovasar jau jāmauc tālāk.
Pilnu interviju ar kamaniņu sportistu Mārtiņu Rubeni lasiet pirmdienas, 11.marta laikraksta Diena pielikumā Sporta Diena!
