Kā ziņots, Latvijas izlase 2014. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra spēlē piektdien ar 2:1 savā laukumā smagā cīņā pieveica kaimiņus no Lietuvas.
«Kā jau tas ir vienmēr pret Lietuvu, cīņa bija nopietna. Nevis uz dzīvību, bet uz nāvi,» pēc spēles žurnālistiem izteicās gados jaunais Šabala, kurš kopā ar Artjomu Rudņevu šajā mačā veidoja Latvijas izlases uzbrukuma līniju. «Tas, ka nospēlēju pirmo pilno spēli Latvijas izlasē, neko nenozīmē, jo šis nav mans pirmais mačs. Ir patīkami nospēlēt visu spēli līdz galam savu skatītāju priekšā. To paveikt gan fiziski bija ļoti grūti. Pēdējās desmit minūtēs tikai skatījos uz rezultāta tablo un nevarēju sagaidīt mača beigas.»
«Man šķiet, ka ar Rudņevu laukumā spējam labi saprasties,» lakonisks bija uzbrucējs. «Epizodē, kad soda laukumā apspēlēju aizsargu un centos pārmest bumbu pāri vārtsargam, tieši tā arī gribēju uzsist. Diemžēl sitiens nesanāca tāds, kā vēlējos.»
«Puslaika pārtraukumā Marians Pahars par tikko zaudētājiem vārtiem vispār neko neteica. Viņš paslavēja mūsu sniegumu un presingu, kā arī norādīja uz pāris kļūdām,» skaidroja Šabala. «Tā vēl varētu būt mūsu domāšanas problēma - kad esam vadībā, automātiski «iesēžamies» dziļāk laukumā. Šo nepieciešams izskaust, jo tad, kas esam vadībā, mums ir jākontrolē bumba.»
«Nesaprotu, kāpēc vieni mūsu gūtie vārti netika ieskaitīti. Tā bija parasta situācija, kurā vārtsargs kļūdījās izgājienā, bet bumba viņam pārlidoja pāri - tā pa taisno no stūra sitiena ielidoja vārtos, nevienam nepieskaroties,» par vienu no cīņas pagrieziena punktiem izteicās uzbrucējs.
