Visām Saeimas frakcijām nosūtītais iesniegums rakstīts latviešu valodā, pievienojot pamatojumu, teica Latkovskis. “Iemesli ir tādi, kas manā skatījumā nav pietiekami. Viņš lūdz piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, jo to var darīt tikai Saeimas deputāti un saglabājot Krievijas pilsonību. Kasparovs min, ka 1970-ajos gados Latvijā ir uzvarējis kādās jauniešu sacensībās.”
1985. gadā Kasparovs divdesmit divu gadu vecumā kļuva par jaunāko neapstrīdēto pasaules čempionu šahā, titula cīņā sakaujot lielmeistaru Anatoliju Karpovu. Kasparovs saglabāja pasaules čempiona nosaukumu FIDE versijā līdz 1993. gadam, kad izveidoja konkurējošu organizāciju – Profesionālā Šaha asociāciju. Kasparovs klasiskā šaha virsotnē noturējās līdz 2000. gadam, kad atzina Vladimira Kramņika pārākumu.
Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku dzimušais Kasparovs par šaha lielmeistaru kļuva 17 gadu vecumā. Elo rangā viņš gandrīz nepārtraukti bija pirmais numurs, pozīcijas noturot no 1986. līdz 2005. gadam, kad paziņoja par atvadām no sporta. 1999. gada jūlijā un 2000. gada janvārī Kasparovs sasniedza visu laiku augstāko reitingu – 2851, savukārt, aizejot no šaha, viņa reitings bija 2812.
2005. gada 10. martā četrdesmit divus gadus vecais Kasparovs paziņoja par profesionālās karjeras beigām, pievēršoties politikai un rakstniecībai. Viņš izveidoja “Apvienoto Pilsoņu Fronti” un kļuva par koalīcijas “Cita Krievija” dalībnieku, protestējot pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku.
Piecpadsmit gadu vecumā Kasparovs kļuva par visu laiku jaunāko šahistu, kuram izdevies kvalificēties Padomju Savienības čempionātam šahā. 1978. gadā viņš uzvarēja Šveices sistēmas 64 lauciņu turnīrā Daugavpilī un izcīnīja vienīgo ceļazīmi uz finālturnīru.
2013. gada 7. oktobrī FIDE 84. kongresa laikā Tallinā kādreizējais pasaules čempions izvirzīja savu kandidatūru FIDE prezidenta amatam.
Saeima 2013. gadā pieņēma dubultpilsonības likumu, atļaujot Latvijas pilsoņiem vienlaikus būt citas valsts pavalstniecībā.
Izmantotie resursi:Ziņu aģentūra LETA
