Pirms Phjončhanas Silovs paziņoja, ka tās viņam būs pēdējās olimpiskās spēles, turklāt arī pēc atgriešanās Latvijā nesteidza atbildēt vai turpinās karjeru, tomēr pašlaik sportists jau aktīvi trenējas.
"Vasarā, kā vienmēr, pārsvarā biju uz riteņa un nedaudz uz skrituļslidām. Tāpat piedalījos "fiksīšu" sacensībās Ņujorkā un Dižonā. Savukārt tagad jau esmu bijis trijās nometnēs uz ledus - Norvēģijā, Vācijā un Nīderlandē," žurnālistiem pastāstīja Silovs, kurš Latvijā turpina sadarbību ar treneri Diānu Stupeli, kā arī strādā kopā ar Norvēģijas izlasi, ko darīja arī jau iepriekš. "Mani pārsteidz norvēģu vienkāršība, viņi neskatās, ka esmu konkurents, un mums ir draudzība. Par viņiem pārdzīvoju tikpat ļoti kā par savējiem un pat esmu izraudājies, kad šogad Sverre Lunde Pedersens pasaules daudzcīņas čempionātā nokrita pēdējā distancē. Viņš jau praktiski bija uzvarējis. Zinu cik daudz tas nozīmēja gan treneriem, gan Norvēģijai. Mēs atbalstām viens otru un saņemu šādu pat mīlestību no viņiem atpakaļ."
Silovs saka, ka šobrīd nezina cik ilgi turpinās karjeru. "Nekādus konkrētus gadus neesmu nospraudis, tomēr man ir personīga ambīcija par pasaules čempionātiem. Vai startēšu četrus gadus man nav atbildes. Jāskatās no veselības viedokļa, finansiālā, ambīcijām, mērķiem, gribasspēka. Neesmu no tiem, kas darīs tikai darīšanas pēc. Pagājušajā sezonā pēc ilgiem laikiem atguvu sporta garšu. Tas arī bija galvenais iemesls lēmumam - jūtu, zinu, ka varu. Fiziskie rādītāji par to liecina."
"Nedēļas nogalē dodos uz nometni, septembra beigās, oktobrī gaidāmas divas ledus nometnes un tad jau aiziet Pasaules kausi," stāstīja sportists, atzīstot, ka 10 000 metri nav viņa distance, tāpēc nevar cerēt uz ļoti augstu vietu pasaules daudzcīņas čempionātā, bet individuāli viņš joprojām uzsvaru liks uz 1500 metriem un masu startu.
Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Silovs guva ļoti augsto, ceturto, vietu 1500 metru distancē. Tikmēr 1000 metros viņš ierindojās 15. vietā, bet sev parocīgajā masu startā nedaudz kļūdījās stratēģijā un neiekļuva finālā. Viņš nesa Latvijas karogu olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, darot to otro reizi karjerā, jo pirms astoņiem gadiem saņēma identisku iespēju arī Vankūverā.
"Ar ceturto vietu nekas daudz dzīvē nav mainījies. Pats personīgi novērtēju to kā augstu sasniegumu. Finansiālajā ziņā uz gadu palielinājies pabalsts, bet sagatavošanās nauda nav mainījusies," pauda Silovs, pieskaroties arī iniciatīvai "Es atbalstu sportu!", jo atzīst, ka grūti atrast atbalstītājus. "Neesmu ļoti atkarīgs no ziedojumiem, bet sporta organizācijas gan ir. Ja nodokļu politika nav pozitīva un valsts nespēj nodrošināt sporta programmām līdzekļus, kaut kas ir jāmaina. Valsts vadītājiem ir iespēja to darīt un salikt likumdošanu labāk - citās valstīs sports saņem daļu no akcīzes nodokļa vai loteriju naudas. Runāju ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski, viņš teica, ka finansējuma apmērā neesam vēl atgriezušies pat 2007. gada līmenī. Šobrīd ir viens no kritiskākajiem punktiem."
