«Vasarā un rudenī treniņos ieguldīju ļoti lielu darbu, taču savainoju muguru un pēc tam ceļojot saķēru kādu vēdera vīrusu. Rezultāti nekādi, sportiskā forma tāpat. Iestājies tāds kā pagrimums. Bet saņēmos! Daudz piestrādāju slidošanas tehnikai, pēc Ziemassvētkiem sāka parādīties fiziskā forma un arī slidošana labāk padevās – izpratu dažas neskaidrās nianses,» sezonas pirmo novērtē Silovs.
«Par sezonas otro pusi patiešām liels gandarījums. Sestā vieta Eiropas čempionātā daudzcīņā un septītā pasaulē ir mazliet vairāk, nekā biju cerējis sezonas sākumā. Šie rezultāti ļāva apzināt manas iespējas un deva pārliecību, ka varu būt ātrslidošanas elitē, varu būt vēl augstāk. Paldies visiem, kas interesējās par mani un ticēja, paldies arī Ventspils olimpiskajam centram par atbalstu.»
SIlovs arī ieskicē nianses un atšķirības starp abiem slidošanas veidiem. «Vairāk problēmu sagādāja treniņu metodika, kas ātrslidošanā ir pavisam atšķirīga. Šorttrekā es biju kā darba zirgs – jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā! Ātrslidošanā uzsvars vairāk likts darbam uz ledus – īsāks, bet ar maksimālu kvalitāti, augstu intensitāti un pilnvērtīgu atpūtu. Viegli nav ne tā, ne šā, bet mentāli man šīs pārmaiņas bija grūti pieņemamas. Šorttrekā lielāka slodze tiek kājām, ātrslidošanā – kardiovaskulārajai sistēmai, visam ķermenim,» norāda sportists, kurš izvairīgi komentē savu atgriešanos šorttrekā.
«Pašlaik nolemts, ka tā būs ātrslidošana. Vasarā gan patrenēšos arī šorttrekam, tomēr aktuāls paliek jautājums, vai kādreiz vēl startēšu šorttreka sacensībās. Par to vēl stipri padomāšu,» piebilst Silovs.
Tweet
