Kā zināms, mūsu valsts pilsonības likums nosaka: ja personai ir īpaši nopelni Latvijas labā, tas ar Saiemas lēmumu to var uzņemt pilsonībā. Saeima šogad pieņēma dubultpilsonības likumu, kas nosaka, ka Latvijas pilsoņiem vienlaicīgi var būt arī citas valsts pilsonība.
"Kā izpaužas Kasparova īpašie nopelni? Varbūt esmu kaut ko palaidis garām. 1995. gadā viņš vienu reizi spēlēja šaha turnīrā, 1982. gadā ieradās uz paraugmačiem. Es ne īpaši labi orientējos pilsonības likumdošanā un nezinu, kas varētu būt īpaši nopelni," saka Latvijā dzimušais un augušais Širovs. "Man bija padomju pase, bet pēc tam es kļuvu par neatkarīgās Latvijas nepilsoni. Pilsonību man neviens nepiedāvāja, neskatoties uz maniem nopelniem Latvijas sportā. Piemēram, 1990. gadā es kļuvu par pirmo sportistu, kurš piekrita startēt zem Latvijas karoga."
Širovs ir starp pasaules vadošajiem šahistiem jau kopš 1990. gada. Augstākais sasniegums pasaules rangā bija 4. vieta (1998), bet šobrīd viņš ieņem 51. pozīciju. Širovs un Kasparovs pie šaha galdiņa ir tikušies varāk kā 30 reizes, tomēr Širovam viņu nav izdevies uzvarēt.
1994. gadā Širovs apprecējās ar spānieti un pēc tam kļuva par Spānijas pilsoni. Kopš 2012. gada viņam ir Latvijas šaha pilsonība, bet tajā pašā laikā viņš ir Spānijas pilsonis. "Savulaik man bija izdevīga Spānijas pilsonība, jo ar to es varēju viegli ceļot Eiropas teritorijā, bet šobrīd vairs nav starpības starp vienas vai otras valsts pilsonībām," skaidro Širovs, kurš pēdējos desmit gadus atkal dzīvo Latvijā. "Iespējams, es mainīšu savu Spānijas pilsonību pret Latvijas, tomēr šis jautājums vēl nav izlemts."
Kā jau ziņots, ilggadējais pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs (50) iesniedzis pieteikumu uzņemšanai Latvijas pilsonībā. Skaidrojot savu motivāciju, Kasparovs norāda, ka Latvijas pilsonība viņam varētu palīdzēt uzvarēt Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) prezidenta vēlēšanās. "Mana vēršanās tieši pie Latvijas nav nejaušība. Daudzu gadu garumā ar šo valsti man ir īpašas attiecības," atklāj leģendārais šahists Kasparovs, kurš 2005. gadā beidza aktīvo šahista karjeru. "Īpaša loma manai attieksmei pret Latviju ir arī manas ģimenes dzīves apstākļi. Mana bijusī sieva ir Latvijas pilsone, bet dēlam ir uzturēšanās atļauja un viņš bieži ir Rīgā. Tāpat man ir svarīgi, ka mūsdienu Latvija ir demokrātiska republika, kas veiksmīgi pārvarējusi totalitārā režīma sekas un integrējusies Eiropas valstu saimē. 1990. un 1991.gadā iestājos par Baltijas valstu neatkarību, tāpēc tagad īpaši patīkami vērot mūsdienu Latvijas panākumus. Par izšķirošo iemeslu kļuva oktobrī spēkā stājušās izmaiņas, kas ļauj saņemt Latvijas pilsonību, neatsakoties no Krievijas pases."
Izmantotie resursi:Radio "Baltcom"kasparov.ru
