Birzulim vēstulē izvirzītas nopietnas apsūdzības. Vairākumu no tām viņš sarunā ar Dienu arī vīrišķīgi uzņēma, sakot "jā, bija" vai "droši vien, ka man nevajadzēja tā darīt". Tikai dažas no apsūdzībām viņš nevēlējās komentēt, bet citkārt parādīja arī monētas otru pusi.
Galvenais, ko pārmet Birzulim, ir necilvēcīga attieksme pret saviem audzēkņiem, kuri psiholoģiskā spiediena dēļ regulāri lidinājuši slidas pa gaisu, arī trenera virzienā uzreiz pēc finiša neveiksmīgi aizvadītās sacensībās. Lielākā daļa no trenera bijušajiem audzēkņiem esot mocījušies psiholoģiski, citi ir izmantojuši arī psihoterapeitu palīdzību, faktiski neviens no viņiem nevēlas par to runāt. Arī pats Puķītis ne. Vēstules uzrakstīšanas mērķis esot bijis panākt izmaiņas, bet iekšējie aizvainojumi lai paliek pie viņiem pašiem. Puķītis to rakstīja gan savā, gan citu šorttrekistu vārdā. Viņš pateica to, par ko daudzi citi baiļu dēļ izvēlējās klusēt.
Birzulis uzsver, ka viņš ir bijis prasīgs treneris, kam pirmajā vietā ir disciplīna, ar ko vairākiem viņa audzēkņiem bērnībā un jaunībā esot bijušas problēmas. "Jā, varbūt es arī esmu pieļāvis kļūdas, jā, varbūt man daudz ko nevajadzēja darīt vai varbūt vajadzēja to darīt citādi, taču to visu es darīju, vēlot saviem audzēkņiem tikai labāko, nevis ko ļaunu. Nevēlos tagad ķidāt netīro veļu uz ārpusi. Lai paliek tā, ka esmu pieļāvis kļūdas! Mani gribēja noņemt no amata, un tas veiksmīgi izdevies. Nedomāju, ka pēc visa šī es vēl kādreiz varēšu nodarboties ar trenēšanu," valdoties pēdējiem spēkiem sarunu pabeidza Birzulis.
Plašāk par skandālu Latvijas šorttreka saimē, tostarp bijušā šorttrekista Haralda Silova viedokli, lasiet Iļjas Poļakova rakstā Aizklapē lidojoši slidu namu pirmdienas laikrakstā Diena!
