Anglijas izlase finālspēlē vadībā izvirzījās divreiz. 18. minūtē „Chelsea” sistēmā esošais Kalums Hadsons-Odojs izdarīja sitienu no soda laukuma vidus, un bumba ar rikošeta palīdzību iegāja vārtos, taču tieši pirms puslaika beigām Spānija savu ofensīvu pārvērta neizšķirtā 1:1, vārtus gūstot Mateu Morejam.
Otrā puslaika vidū Fils Fodens ar lielisku tālsitienu vēlreiz pasniedza vadību Anglijai, un Anglija šo vadību noturēja līdz pat pašām pamatlaika beigām. Čempiones tituls bija ļoti tuvu, taču īstenā drāmā Spānija tomēr kompensācijas laika sestajā minūtē iedabūja bumbu vārtos un mirkli iepriekš laukumā nākušais Načo Diazs panāca 2:2.
11 metru sitienu sērija norisinājās pēc eksperimentālā jauninājuma principa, proti, nevis komandām sitienus izpildot pa kārtai, bet gan kā tenisa taibreikos, proti, vispirms Anglija sita vienu pendeli, tad Spānija divas, tad Anglija divas utt. Angļiem tas veiksmi nenesa, jo otrajā sitienā bumba trāpīja pa vārtu stabu, bet nākamais sitiens bija neprecīzs. Spāņi savukārt nekļūdījās un triumfēja finālā.
Gan Spānija, gan Anglija šajā turnīrā nezaudēja nevienā spēlē, taču Spānijai ceļš uz finālu sanāca grūtāks – pusfinālā tikai pendelēs izdevās pārspēt Vāciju,ceturtdaļfinālā nācās spēlēt ar Francijas U17, kamēr grupu turnīrā tika spēlēts neizšķirti ar mājinieci Horvātiju (1:1). Arī toreiz neizšķirtu spāņi izrāva tikai kompensācijas laikā.
Spānijai tas ir devītais Eiropas čempiones tituls U17 vecuma grupā (ieskaitot pirms 2002. gada notikušos turnīrus, kad bija cits formāts) un pirmais kopš 2008. gada. Savukārt Anglija triumfējusi divreiz, iepriekš 2014. gadā. Pagājušā gada čempione Portugāle šim finālturnīram nemaz nekvalificējās.
Izmantotie resursi:Under-17 – UEFA.com
