Pēc divām spēļu kārtām Latvijas valstsvienība EUR3 kvalifikācijas grupā atrodas otrajā vietā, gana pārliecinoši tiekot galā gan ar Ungāriju (12:1), gan ar Itāliju (11:1). Katrā no spēlēm bijis viens periods, kas aizvadīts ļoti rezultatīvi, izceļoties ar septiņiem precīziem metieniem trešdaļā, taču bijuši arī ne tik rezultatīvi nogriežņi. Jebkurā gadījumā, nevienā spēlē nav bijušas šaubas par uzvaras izcīnīšanu.
Savādāka situācija ir ar Krievijas valstsvienību, kas pirmajā kārtā dabūja pamatīgi nomocīties, lai ar 7:5 pieveiktu grupas potenciāli vājāko komandu no Islandes, bet turpinājumā tā arī neizdevās uzvarēt ungārus, nospēlējot neizšķirti 8:8. Ņemot vērā, ka finālturnīram kvalificēsies tikai divas no četrām trešo vietu ieguvējām, šis punktu zaudējums krieviem varētu būt ļoti sāpīgs. Pie nosacījuma, ka šodienas spēlē uzvaru tomēr izcīna latvieši.
Ļoti spilgti krievus pēc otrās spēļu kārtas raksturoja mūsu valstsvienības kapteinis Artis Raitums, atzīstot, ka ar krieviem nekad neko nevar zināt. Skaidrs, ka viņiem ir vairāki spilgti līderi, taču līdz šim ir trūkusi stabilitāte. Savulaik Krievijas valstsvienība bijusi pat pasaules labāko sešniekā (1996.gads), tāpat vairākas reizes izdevies ierindoties labāko astotniekā, taču pēdējo reizi tas ir iespēts vien pirms astoņiem gadiem. Jāpiebilst ka pirms diviem gadiem Krievija tā arī nespēja kvalificēties pasaules čempionātam, likumsakarīgi zaudējot zviedriem, taču nespējot konkurēt arī ar slovākiem.
Varētu šķist, ka Latvijas un Krievijas izlases savā starpā nūjas krustojuši ļoti bieži, taču patiesībā līdz šim bijušas vien piecas duelēšanās. Pirmā no tām bija 1995. gadā Eiropas čempionātā Šveicē, kad latvieši sāka ar 2:0 vadību pēc Normunda Zvejnieka un Gata Lūša vārtu guvumiem, taču turpinājumā pretinieki atbildēja ar četriem precīziem metieniem, liekot Latvijas izlasei piedzīvot 2:4 neveiksmi. Nākamā tikšanās reize bija 2000. gadā Oslo, kad pasaules čempionātā latvieši trešā perioda sākumā bija 5:1 vadībā, bet turpinājumā krievi sadeldēja rezultāta starpību līdz 5:4.
Ne tā veiksmīgākā cīņa latviešiem izvērtās arī 2004. gadā, kad atkal komandas sacentās Šveicē. Līdz spēles vidum krievi iekrāja 3:0 vadību, uz ko mūsējie atbildēja ar diviem Jāņa Alpa precīziem metieniem. Krievi atjaunoja divu vārtu pārsvaru un beigās latvieši piedzīvoja 3:4 zaudējumu. Pārliecinošs revanšs padevās pēc diviem gadiem Zviedrijā, kad deviņu minūšu laikā tika panākta 4:0 vadība un atlikušajā laikā krievi tuvāk par trim vārtiem netika pielaisti, latviešiem uzvarot maču ar 10:6, trīs vārtus gūstot Atim Blindam.
Pēdējo reizi abas izlases savā starpā tikušās pirms deviņiem gadiem, kad atkal notika spēkošanās pasaules čempionātā Čehijas pilsētā Ostravā. Nervozā cīņā trešā perioda ievadā latvieši nonāca 2:3 iedzinējos, bet 49.minūtē ar 38 sekunžu intervālu vārtus guva Mārtiņš Rajeckis un Kristiāns Lisovskis, nodrošinot laimīgu uzvaru ar rezultātu 4:3.
Ņemot vērā, ka teju desmitgadi abas izlases savā starpā nav tikušās, tad neizbrīna, ka no pašreizējā mūsu izlases sastāva vienīgi Artis Raitums vienu reizi ir ticis pie vārtu guvuma spēlēs ar šo pasaules lielvalsti.
Krievijas izlase vien novembra pēdējās dienās par galveno treneri apstiprināja vienu no visu laiku labākajiem šīs valsts spēlētājiem Valēriju Maslovu. Sastāvā ir vairāki laba līmeņa spēlētāji, bet pirmajos mačos labāko spēlētāju balvas nopelnīja Aleksandrs Avtušeno un Pāvels Semjonovs – florbolisti, kuri šosezon spēlē EMU komandas sastāvā Igaunijas un Latvijas čempionātos.
Paši krievi savā federācijas mājaslapā atzinuši, ka zaudētais punkts mačā ar ungāriem ir ievērojami samazinājuši viņu izredzes decembrī braukt uz Prāgu. Pašreizējā situācija turnīra tabulā ir tāda, ka uzvara šajā spēlē latviešiem par 99% nodrošinātu iekļūšanu pasaules čempionāta finālturnīrā.
