«Kaspara Vecvagara savainotais pirksts vēl ir jutīgs, tāpēc, ņemot vērā labvēlīgo situāciju tabulā, šodien nolēmām viņu pietaupīt. Ļoti patīkami, ka pamatsastāva saspēles vadītāja iziešana no ierindas neietekmēja ne komandas uzvarētāju garu, ne spēles kvalitāti,» norāda treneris.
«Uzdevums bija visu spēli segt zonu un tas deva augļus. Itāliešu uzbrukums nespēja pielāgoties, droši saņēmām iniciatīvu rokās un turējām to gandrīz visu spēles laiku. Otrā puslaika vidū panācām pat 19 punktu pārsvaru. Tad pretinieki pārgāja uz pavisam vienkāršu spēli – sāka mest no visām pozīcijām un visi pieci metās pakaļ atlēkušajai bumbai. Laukumā izraisījās haoss, kurā drusku apjukām. Tomēr pavisam uz pēdām viņi mums netika. Pēdējās minūtēs pārgājām uz cilvēks – cilvēku aizsardzību un nosargājām uzvaru.»
«Mums, treneriem ir viegli strādāt, jo komanda ļoti ātri uztver visas idejas. Šodien rīta treniņā mazliet pamainījām akcentus aizsardzībā, iespēlējām dažas jaunas sadarbības un spēlē viss gāja cauri. Domāju, ka pretiniekiem mūs ir grūti noskautot, jo mūsu spēle visu laiku mainās,» uzskata Štālbergs.
«Sešas uzvaras – tas ir ļoti patīkami, bet viss līdz šim izcīnītais būs kaķim zem astes, ja nespēsim tādā pašā līmenī nospēlēt arī ceturtdaļfinālā. Tagad visas domas jau pievēršam ceturtdienas mačam. Izdomāsim, kā būs labāk rīkoties rīt mačā pret Franciju – varbūt kādam spēlētājam dot atpūtu, bet varbūt nē, lai saglabātu spēļu ritmu,» uz gaidāmo dilemmu norāda treneris.
«Izskatās, ka fiziski un taktiski būsim gatavi cīņai ar jebkuru pretinieku ceturtdaļfinālā – vai tā būtu Melnkalne, Vācija vai Horvātija. Galvenais – jābūt gataviem arī mentāli. Jābūt uzvarētāju raksturam. Ticu, ka šai komandai tāds ir,» piebilst Štālbergs.
